Eiropas Savienības tiesību principu nozīme Eiropas Savienības Tiesas nolēmumos

Abstract

Mūsdienās nav tiesību sistēmas, kuras veidotu tikai rakstītās tiesību normas. Sarežģītā likumu piemērošanas un ieviešanas procesa gaitā rodas situācijas, kas nav paredzētas rakstītajos tiesību aktos. Eiropas Savienības tiesības nav izņēmums. Kā atrisināmas šādas situācijas? Ir jāzin attiecīgajā tiesību sistēmā pastāvošie vispārējie tiesību principi. Ir zināms, ka vispārējie tiesību principi darbojas divos veidos. Pirmkārt, tie “caurauž” rakstītās tiesības – normatīvos tiesību aktus, kas tuvāk konkretizē rakstīto normu saturu. Otrkārt, kur rakstītās normas ir atstājušas “baltos plankumus” – principi darbojas kā tiešs un nepastarpināts tiesību avots, kuru iestādes un tiesas piemēro tāpat kā normatīvos tiesību aktus. Eiropas Savienības Tiesa attīstot vispārējos tiesību principus, balstās uz tādiem pašiem šo principu saturu noteicošajiem kritērijiem kā dalībvalstu nacionālie tiesību normu piemērotāji. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienības tiesību gadījumā „dabisks” salīdzinājuma mērogs ir dalībvalstu nacionālās tiesiskās sitēmas. Tādejādi Eiropas Savienības Tiesa, definējot vispārējo principu saturošas normas, orientējas uz kopējiem principiem, kas atvasināti no dalībvalstu tiesību normām. Eiropas Savienības pastāvēšanas laikā vispārējo tiesību principu nozīme ir būtiski pilnveidojusies, pateicoties Eiropas Savienības Tiesas nemitīgām pūlēm nodrošināt Eiropas Savienības tiesību integrāciju tās dalībvalstu tiesību sistēmās. Turklāt, 2009.gada 1.decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, kas nosaka izmaiņas arī Eiropas Savienības tiesību principu jautājumā. Līdz ar to, ir iespēja apskatīt, kādas nepilnības ir bijušas iepriekšējos līgumos un vai izmaiņas atbilst iecerētajam mērķim. Turklāt līgumam ir pievienoti vairāki protokoli un deklarācijas. Tāpat sakarā ar integrācijas procesiem Eiropas Savienībā un normatīvo tiesību aktu harmonizācijas nepieciešamību, tiek izstrādāti vienotu vispārējo tiesību principu krājumi pa tiesību nozarēm, turklāt attiecīgie principi šajos krājumos tiek ne tikai nosaukti, bet arī klasificēti un sīki izskaidroti, lai panāktu vienotu izpratni. Tiesību zinātne pazīst ļoti dažādus vispārējo tiesību principu klasifikācijas variantus. Atšķirīgi ir tikai izmantotie kritēriji, pēc kuriem principus var identificēt ļoti daudzveidīgi un atrast dažādas atšķirības principu starpā. Pamatojoties uz tēmas aktualitāti, pētījuma objektu un autores skatījumu pa Eiropas Savienības tiesību principiem, autore formulē sekojošu darba mērķi: „Izpētīt Eiropas Savienības judikatūru lietās, kurās tiek piemēroti Eiropas Savienības tiesību principi un analizēt vispārējo tiesibu principu klasifikācijas variantus, kā arī klasificēt katru Eiropas Savienības vispārējo tiesību principu atsevišķi, pēc dažādi noteiktiem kritērijiem.”

General principles of law can be found in all legal systems. Their function is clearly to assist where written sources of law have failed to provide an answer, since the latter can hardly cover all questions which come before the Courts. The development of general principles has, within the Member States of the European Law, taken place over a number of years. The European Union Court has developed a doctrine that rules of The European Union law may be derived from general principles of law in addition to treaties and The European Union legislation. This has been seen by some as a means by which the The European Union Court has effectively justified its stepping into the law-making process of the The European Union. In this sense the The European Union Court has had quite a creative role: it has identified those principles which command a common assent due to their generality and, with the aid of a number of The European Union Treaty Articles, it has invoked these general principles as the legal foundation of a number of its judgements. The The European Union Court will look for general principles particularly by reference to the The European Union Treaties and to the legal systems of the Member States. In the case of Treaty Provisions, the Court would declare a particular provision to be an application of some more general principle, and will then proceed to apply the general principle in its own right. On the other hand, when the Court refers to municipal law, it does not limit its search to those principles which are strictly applied throughout the Community by all the Member States. A general acceptance of the principle by most Member States appears to be enough and the Court is prepared to apply principles of law even if they are not found in the legal system of every Member State. It is essential to note, however, that whatever the factual origin of the principle, it is applied by the The European Union Court as a principle of The European Union law and not of municipal law. This is particularly evident in the protection of fundamental rights.