Teritorijas plānošanas tiesiskā regulējuma aktuālas problēmas

Abstract

Darba tēma tika izvēlēta pateicoties tās aktualitātei. Pēc Teritorijas attīstības plānošanas likuma spēkā stāšanās 01.12.2011. teritorijas plānošanas sistēma tika būtiski izmainīta. Darba mērķis ir noskaidrot tiesiskā regulējuma problēmas teritorijas plānošanas procesā, kā arī dot to iespējamos risinājumus. Darbā izdarīti secinājumi, ka teritorijas plānojuma grozīšanas ar lokālplānojumu pieļaušana ir vērtējama kā dokumentu saskaņotības principa pārkāpšana, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, saņemot iesniegumus par teritorijas plānojumiem, vairāk uzmanības būtu jāpievērš pašvaldību sniegtajiem pamatojumiem, ar kuriem sabiedrības daļas izteiktais viedoklis ir noraidīts, tādejādi izvērtējot, vai sabiedriskā apspriešana nav notikusi formāli un vai nav notikusi informācijas slēpšana. Darbā pētīta Satversmes tiesas prakse, izskatot konstitucionālās sūdzības, kas iesniegtas par pārkāpumiem teritorijas plānošanas jomā.

The theme (subject) of this work was chosen due to its urgency. After the Spatial Development Planning Law came into force on December 1st 2011, the planning system was changed substantially. The aim of this work is to find out the regulatory problems in the process of spatial planning, as well as to give possible solutions. In this work the following conclusions were made – allowing land use plan amendment with the help of local area planning is estimated as a breach of document consistency principle, as well as the Ministry of Environmental Protection and Regional Development, receiving applications about land use plans, should pay more attention to the arguments of local authorities, with the help of which public opinion has been rejected, in this way evaluating, whether the public consultation hasn’t been carried out only formally and whether the hiding of information hasn’t taken place. In this work the practice of the Constitutional Court are investigated.