Informācija atkalizmantošanas tiesiskais regulējums

Abstract

Eiropas Savienībā, tajā skaitā arī Latvijas Republikā, ar vien aktuālāks kļūst jautājums, kā aktualizēt informācijas atkalizmantošanu un risināt ar to saistītās problēmas valsts sektorā, tajā pašā laikā, lai tiktu ievērotas tiesības uz personas datu aizsardzību. Pašlaik Latvijas Republikā nav izstrādāts vienots tiesisks regulējums attiecībā uz visu Latvijas Republikā esošo valsts reģistru informācijas atkalizmantošanas kārtību, esošais regulējums ir nepietiekams un sadrumstalots, nav mehānisma, kas sabalansētu fizisko personu datu aizsardzības principu ar informācijas pieejamības principu. Tādēļ autore izvēlējās rakstīt maģistra darbu par tēmu „Informācijas atkalizmantošanas tiesiskais regulējums”, kura mērķis bija izpētīt informācijas atkalizmantošanas tiesisko regulējumu valsts reģistru jomā, identificējot tā nepilnības teorijā un praksē, un piedāvāt informācijas atkalizmantošanas pilnveidošanas modeļus Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra un Valsts zemes dienesta vestajos reģistros. Autore ir izdarījusi būtiskus secinājumus un izteikusi priekšlikumus: 1) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā publiski pieejamo reģistru dalīt pēc informācijas atkalizmantotāja nepieciešamajiem kritērijiem; 2) vēsturiskās informācijas atkalizmantošanas un glabāšanas tiesiskais regulējums ir nepietiekams, lai noteiktu vai, cik ilgi un kādiem mērķiem Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs un Valsts zemes dienests drīkst glabāt vēsturiskās ziņas. Autore piedāvā kā vēsturiskās informācijas glabāšanas mērķi noteikt trešo personu interešu aizsardzību, nepieciešamību tos izmantot pēc citas valsts iestādes pieprasījuma un pilnīgu reiz izdarīto ierakstu pieejamību nodrošināšanu trešajām personām; 3) pašlaik tiesiskais regulējums Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā atļauj jebkurai trešajai personai iegūt vēsturiskos datus par uzņēmumu pilnā apjomā un par visiem periodiem. Autore piedāvā vēsturisko informāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros izsniegt trešajām personām par tādiem vēsturiskiem datiem, kas ir bijuši aktuāli trīs gadus pirms informācijas pieprasīšanas, kas būtu atbilstoši Komerclikuma 406.pantam par prasības noilgumu.

Atslēgas vārdi: informācijas atkalizmantošana, reģistri, vēsturiskā informācija

SUMMARY In Europe, including Latvia, is becoming more and more a current issue updating the reused information and deal with its connected problems in the governmental sector, and at the same time respecting rights to personal data protection. At the present time in Latvia is not yet developed a single legal regulation regarding the procedure of reuse all existing information in state registers of the Republic of Latvia; existing regulation is insufficient and fragmented, with no mechanism to balance principle of protecting physical entity data with principle of information availability. Therefore the author decided to wrote her master thesis on the topic “Legal regulation of information reuse” which purpose was to explore the legal regulation of reuse in the area of government registers, identify its faults in theory and practice, and offer improvement models of information reuse in the registers of the Enterprise Register and State Land Board. The author has reach to important conclusions and offers the following propositions: 1) To divide the Public register of Enterprise Register by the required criteria of information reuser; 2) Legal regulation of reusing and storing historical information is insufficient to determine whether, how long and for what purposes Enterprise Register and State Land Board may store historical information. The author proposes to determine protection of third-party interests as the purpose of storing historical information, necessity to use them by request of other government institution and to ensure access to third parties to all made entries; 3) The present legal regulation of the Enterprise Register authorizes any third party to obtain historical data about any enterprise in full range and about all periods. The author offers that the historical information given from registers of the Enterprise Register to a third party covers only period of three years prior to the request of information, which would be in accordance with the Paragraph 406 of the Commercial Law about limitation of request.

Keywords: information reuse, registers, historical information