Paralēlā zāļu importa ierobežojumi - attaisnojumu meklējumi ES konkurences tiesību kontekstā

Abstract

Darbā vērtēts, vai un kādā veidā ražotājam ir iespējams attaisnot zāļu paralēlā importa ierobežojumus no konkurences tiesību skatupunkta. Tajā cita starpā ir ietverta Glaxo ēras judikatūras padziļināta izpēte, no kuras kopsakarā ar saistīto ES tiesu judikatūru un Eiropas Komisijas lēmumiem, Autore identificē pazīmju un kritēriju kopumu, kas ņemams vērā, vērtējot zāļu paralēlā importa ierobežojumus, kas izpaužas kā vienošanās vai dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma vienpusējas rīcība. Rezultātā Autore piedāvā samērīguma testu kā juridisko ietvaru konkurences ierobežojumu analīzē. Ņemot vērā, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.pants nenosaka prima facie ļaunprātīgas rīcības attaisnojamības kritērijus, Autore ierosina Eiropas Komisijai izstrādāt paziņojumu par minētā panta piemērošanu farmācijas sektorā, kurā izmantojama samērīguma testa struktūra.

The paper assesses the issue weather and how the restrictions to parallel imports in pharmaceuticals can be justified from the EU competition law perspective. The paper includes, inter alia, the detailed analysis of Glaxo era jurisprudence that in connection with other relevant EU jurisprudence leads to identification of the criteria, which shall be applied to any restrictions to parallel imports in pharmaceuticals both in form of agreement and unilateral conduct. Accordingly, the author proposes the proportionality test as a general legal frame for assessment of competition law breaches. Regarding to the fact that Article 102 TFEU does not contain explicit criteria how the justification of prima facie abusive conduct could be justified, the European Commission shall issues guidance on the application of Article 102 TFEU within pharmacy sector. That guidance regarding to justification might be based on the structure of proportionality test.