Briseles I regulas mijiedarbība ar Civilprocesa likumu ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanas un izpildīšanas jomā

Abstract

Maģistra darba mērķis ir izpētīt Padomes 2000.gada 22.decembra Regulas Nr.44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildīšanu civillietās un komerclietās regulējumu un tās mijiedarbību ar Civilprocesa likumu ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanas un izpildīšanas jomā, pastiprinātu uzmanību pievēršot tieši tiesu prakses analīzei, lai izprastu, kādā veidā un vai vispār Civilprocesa likuma normas praksē palīdz ievērot regulas normas. Darbā aplūkota problemātika, kas sastopama gan pieteikuma par ārvalsts tiesas sprieduma atzīšanu un izpildīšanu iesniegšanas un pieņemšanas izskatīšanā, gan pašā izlemšanas stadijā. Veicot tiesu prakses analīzi, kas tiešā mērā parāda, kā tiek piemērotas Civilprocesa likuma un regulas normas, secināts, ka tiesu prakse ir ļoti nevienveidīga un pretrunīga, un šīs problēmas cēlonis meklējams gan Civilprocesa likumā, gan tiesību normu nepareizā piemērošanā no juristu puses.

The aim of the Master's thesis is to study the regulation of the Council Regulation No. 44/2001 of 22 December 2000 on jurisdiction and the recognition and enforcement of judgments in civil and commercial matters, as well as its interection with the Civil Procedure Law regarding the recognition and enforcement of foreign judgments with a primary focus on the analysis of judicial practice in order to understand whether and how the rules of the Civil Procedure Law in practice help to abide the rules of the Regulation. The thesis addresses the problems related to submission and review of the application for the recognition and enforcement of the foreign judgment, as well as the problems during the decision-making stage. After carrying out the analysis of judicial practice, which directly illustrates how the rules of the Civil Procedure Law and the Regulation are applied, it can be concluded that judicial practice is very heterogeneous and irreconcilable