Procesuālās formas defekts un tā ietekme uz pierādījumu pieļaujamību

Abstract

Ja jēdzienu „pierādījumu pieļaujamība” juristi ikdienā mēdz lietot, tad ar jēdzienu „procesuālās formas defekts” situācija ir krietni citādāka. Lai gan no tā ir atkarīgs, vai pierādījumi ir vai nav pieļaujami, lai tos tālāk izmantot. Šobrīd vairākums tiesību zinātnieku uzskata, ka procesuālās formas defekts ietekmē pierādījumu pieļaujamību tik tālu, cik tas ir būtisks. Šāda pieeja ir atzīta lielā daļā valstu, t.sk. arī Latvijā. Neskatoties uz visai nabadzīgo tiesu praksi izvēlētā tēma „Procesuālās formas defekts un tā ietekme uz pierādījumu pieļaujamību” ir diezgan aktuāla. Darba autore mēģināja saprast, kā Latvijas kriminālprocesā ienāca jēdziens „procesuālās formas defekts” un kā to izprot anglo – amerikāņu tiesību lokā. Pastāv divu veidu nepieļaujamība – absolūtā nepieļaujamība un ierobežotā pieļaujamība. Pētot šos veidus, autore galvenokārt balstījās uz tiesu prakses atziņām.

If the term "admissibility of evidence" lawyers use sometimes, with the term "procedural defect" situation is much different. Although from it depends will the evidence be admissible or not. Today, the majority of law professors consider that the procedural defect influences the admissibility of evidence as much as it is essential. Such approach exists in most countries, including Latvia. Despite the low number of judgments, the chosen theme "Procedural defect and its effect on the admissibility of evidence" is quite up to date. Author tried to understand how the term “procedural defect” came in Latvian criminal procedure law and what meaning it has in English – American law system. There are two types of evidence inadmissibility – absolute inadmissibility and limited admissibility. The author’s research is based mainly on judgments.