Kontrabandas krimināltiesiskie aspekti

Abstract

Kontrabanda kā ievešanai vai izvešanai aizliegtu un ar muitas nodokli apliekamu preču ievešana no ārvalsts vai izvešana uz to attiecīgi bez atļaujas vai bez muitas nodokļa nomaksas savu aktualitāti nav zaudējusi vēl joprojām. Kontrabanda atkarībā no tās priekšmeta var kaitēt atšķirīgām interesēm, kādēļ kriminālatbildība par to diferencējama atšķirīgās Krimināllikuma Sevišķās daļas nodaļās. Pētot normatīvos tiesību aktus, tiesību zinātnieku viedokļus un juridiskās prakses materiālus secināms, ka kontrabandas sastāvs inkriminējams, ja preču pārvietošanas pāri muitas robežai noteikumu pārkāpšanas rezultātā muita neuzzina par pārvietotajām precēm jeb tiek ievestas nedeklarētas preces vai faktiski ievestās preces neatbilst deklarētajām. Kontrabanda ir saistīta ar vairākiem citiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet, ievērojot to dispozīciju formulējumus, saskaņā ar krimināltiesību normu konkurences noteikumiem nav veidojama Krimināllikuma 190.panta kopība ar 218., 275., 317. un 318.pantu.

Smuggling as importing or exporting of goods prohibited to import or export and goods on which a duty is due correspondingly without a permit or without paying duties has not lost its topicality till nowadays. Smuggling depending on the item can harm various interests. Because of that criminal liability for smuggling must be differentiate in distinct chapters of the Special Part of the Criminal Law. Studying statutory law, doctrine and materials of juridicial practise it is concluded that it is possible to charge with smuggling, if customs authorities have not found out that some goods have been unlawfully imported or exported in the result of disobeying the rules determining the order of movement of goods over the customs frontier. Smuggling is connected with other crimes; according to the rules of competition of the criminal law norms it does not constitute a multiplicity of such crimes as provided in the paragraphs 218th, 275th, 317th and 318th of the Criminal Law.