Kompensācijas apmēra noteikšana kriminālprocesā: tiesu prakses salīdzinājums

Abstract

Darba autores iniciatīva pievērsties kompensācijas apmēra noteikšanai kriminālprocesā pētīšanai un problēmu risināšanai ir saistīta ar šī visnotaļ aktuālā jautājuma nozīmību un problēmām, kas rodas krimināllietu tiesvedībā. Latvijas tiesu praksē joprojām nav vienotas metodes kā noteikt kaitējuma kompensācijas apmēru. Lai gan tiesību teorijā ir izstrādāti vairāki kritēriji, kā aprēķināt kaitējuma kompensācijas apmēru, proti, salīdzinošā metode, pielietojot samērīguma, taisnīguma un saprātīguma principu un citus kritērijus, taču praksē tās ir tikai vadlīnijas, pēc kurām var orientēties, nosakot kompensācijas apmēru. Darba mērķis ir noskaidrot, vaipraksē ir vienota izpratne par to, kas ir morālā aizskāruma, fizisko ciešanu un mantiskā zaudējuma kompensācijas apmēra noteikšanas kritēriji, ir skaidri un vai tiek izmantoti praksē, nosakot kaitējuma kompensāciju.

The author’s initiative to focus on the determination of the amount of the indemnity, within the criminal procedure for research and problem solving lies with the heavy importance of this current issue and the problems that arise inside the criminal proceedings. In the Latvian judicial practice there is still no common method how to determine the amount of reimbursement for any damage. Although multiple criteria has been established for the calculation of the amount of reimbursement in the theory of law, such as comparative method, by using the principles of proportionality, justice and rationality and other methods, in practice these are only guidelines by which to go by in order to determine the amount of reimbursement. The international theory of law also offers several methods, for example, the conceptual, functional or personal approach. These can be used in order to determine the amount of reimbursement.