Nosacīta atbrīvošana no kriminālatbildības teorijā un praksē

Abstract

Maģistra darba izstrādes mērķis ir analizēt nosacītas atbrīvošanas no kriminālatbildības institūta, kas ietverts Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, darbību. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, vispirms darbā tiek apskatīta institūta attīstība Latvijā. Tāpat tiek noskaidrots nosacītas atbrīvošanas no kriminālatbildības jēdziena saturs un līdzīgi institūti ārvalstu krimināltiesībās. Autors analizē Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā izvirzītās prasības nosacītas atbrīvošanas no kriminālatbildības piemērošanai. Analizējot institūta darbības praktisko aspektu, autors pēta prakses materiālus - prokuroru lēmumus par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības. Tāpat autors apskata pienākumus, kurus prokurors var piemērot nosacīti atbrīvotajai personai, lēmuma spēkā stāšanās problemātiku un tā juridiskās sekas.

The aim of the paper is to study the regulation of conditional release from criminal liability provided by Criminal law and Criminal Procedure Law of the Republic of Latvia. To reach this goal author begins by viewing the initial development of this legal concept in Latvia. Also the meaning of the conditional release from criminal liability and similar regulations existing in foreign criminal law are being explored. Author analyses the provisions of conditional release from criminal liability determined by Criminal law and Criminal Procedure Law. Studying the practical issues of the legal concept author examines materials of public prosecution, including various public prosecutors’ decisions on the termination of criminal proceedings conditionally releasing from criminal liability. Equally author views the problems concerning probationally period determined and the duties that may be imposed by public prosecutor on a conditionally released person and its effects.