Kriminālsoda- piespiedu darbs- izpildes organizēšanas prakses analīze

Abstract

Pēdējo piecpadsmit gadu laikā Krimināllikumā, Latvijas Sodu izpildes kodeksā, Valsts probācijas dienesta likumā ir tikuši veikti vairāki grozījumi, paredzot izmaiņas attiecībā uz piespiedu darba piemērošanu un realizēšanu. Bet joprojām nākas secināt, ka, nosākot piespiedu darbu ne vienmēr tiek sasniegts soda mērķis. Rakstot maģistra darbu, autore veica vairākus secinājumus:ir būtiski, lai pats apsūdzētais izteiktu vēlmi izciest kriminālsodu – piespiedu darbs; piespiedu darbu kā pamatsodu ir efektīvāk piemērot kopā ar papildsodu – probācijas uzraudzību personām, kas cieš no alkohola vai narkotisko vielu atkarības, nepilngadīgajiem, kā arī personām bez noteiktas dzīvesvietas; Krimināllikumā būtu vēlams noteikt tiesas rīcību attiecībā uz tiem notiesātajiem, kuri apzināti izvairās izciest piespiedu darbu, mazāku par četrām stundām.

Over the past fifteen years, in the Criminal Law, the Latvian Penal Execution Code, the National Probation Service Law have been made a number of amendments, providing for changes to the application of community service and its enforcement. But it is still impossible to conclude, that determining community service the objective of punishment is always achieved. While writing the Master Paper, the author carried out a number of conclusions:it is essential that the accused person himself expressed the desire to serve a punishment - community service; community service as a basic punishment is more effective to apply together with an additional punishment - probationary supervision for people suffering from alcohol or drug addiction, adolescent, and homeless people;4)there is a need to provide in the Criminal Law regulation referring the people, who deliberately avoid community service execution, which is less than four hours.