Kriminālatbildība par dokumentu viltošanu Latvijā un citās ES valstīs- kopīgais un atšķirīgais

Abstract

Kaut arī Krimināllikuma 275.pantā skaidri noteikta atbildība par dokumentu viltošanu, praksē nereti rodas situācijas, kurās tiek nepareizi izprasts jēdziens „dokuments”. Netiek izprasts, kurš dokuments piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākuma, netiek skatīti tā saucamie „starpdokumenti”, kā arī juridiskā spēka un dokumenta vispārējās formas prasības attiecībā uz dokumentu. Praksē arī rodas situācijas, kurās nezina kā kvalificēt nodarīto noziedzīgo nodarījumu, piemēram, viltotas braukšanas biļetes gadījumā. Kā arī jautājumos par jēdzienu “viltošana” tiek piemirsts, ka pastāv gan materiālā, gan intelektuālā viltošana un ka šie abi veidi ietilpst dokumentu viltošanā Krimināllikuma 275.panta izpratnē. Darbā tiek apskatīti šie problēmjautājumi, tie tiek skaidroti, apskatīti gan no teorijas, gan no prakses viedokļa, kā arī tiek mēģināts rast atbildes.

Altought in the Criminal Law Article 275 is clearly certain responsability for the falsification of documents, in practice often are situations which are not properly understood the concept of „document”. It is not clear which document conferring the right to or releases from the obligation, are not dealt with so-called „between document”, altought juridical validity and document general form of the requirements for the document. In practice there are situations when do not know how to classify criminal act, for example, in the case of falsificated driving ticket. As well as questions about the concept of "counterfeiting" is forgotten that there are material and intellectual falsification and that these two types of falsification of documents include the meaning of the Criminal Law Article 275. At work are discussed the issues, they are explained, looked from the theory and practice of perspective, as well as attempts to find answers.