| dc.description.abstract | Personu tiesības uz aizstāvēšanos un kaitējumu nodarīšanu uzbrucējam cieši saistītas ar valsts aizsargājošo funkciju. Kaut arī valsts pienākums ir aizsargāt svarīgas intereses no noziedzīgiem nodarījumiem, visai sarežģīti un dažreiz pat nav iespējams izveidot tādu kārtību, lai vienmēr būtu iespējams saņemt savlaicīgu un efektīvu palīdzību apdraudējuma laikā. Apzinoties to, valsts oficiāli atzīst personas tiesības neatkarīgi no dzimuma, vecuma, rases, reliģiskās un politiskās pārliecības, profesijas un sociālā statusa aktīvi aizstāvēt nozīmīgas un ar likumu aizsargātas intereses no prettiesiska uzbrukuma un izslēgt personas kriminālatbildību gadījumā, kad uzbrucējam tiks nodarīts kaitējums.
Līdz ar to šajā darbā tiks analizēts tāds nozīmīgs krimināltiesību institūts kā apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību.
Maģistra darba temats tika izvēlēts ņemot vērā noziedzīgu nodarījumu skaita pieaugumu un ar to saistītu problēmu aktualitāti, kā arī katra cilvēka tiesības aizstāvēties pret noziedzīgiem nodarījumiem.
Temata aktualitāte ir saistīta ar to, ka ir nepieciešams detalizēts tiesisks regulējums darbībām, kas saistītas ar apdraudējumiem un personas tiesībām aizstāvēt sevi vai citu personu no apdraudējumiem. Tas ir saistīts ar situāciju, ka pēdējā laikā trūkst cilvēku uzticības tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Diemžēl tā neuzticība bieži vien ir pamatota.
Ir nepieciešams strikti noteikt atšķirību starp aizstāvēšanos un atriebību. Maģistra darba temats neietver sevī šādas atšķirības pētīšanu, bet mūsdienu kriminoloģiska realitāte liecina par tendenci noteikt visas nianses, kas saistītas ar nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu.
Maģistra darbā tiks apskatīti divi apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību. Tie ir nepieciešamā aizstāvēšanās un galējā nepieciešamība. Nepieciešamās aizstāvēšanās institūts jau ir zināms no seniem laikiem, tomēr gan nepieciešamās aizstāvēšanās, gan galējās nepieciešamības regulējumā pastāv zināmi trūkumi, kas arī tiks pētīti darba gaitā.
Šajā darbā tiek apskatīti apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, jēdziens un tā veidi dažādu valstu likumos, meklējot kopīgās un atšķirīgās pazīmes, pievēršot īpašu uzmanību diviem apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību – nepieciešamai aizstāvēšanai un galējai nepieciešamībai - kā arī tiks mēģināts noskaidrot šādu divu apstākļu, kas izslēdz kriminālatbildību būtību un nozīmi krimināltiesībās.
Darbā norādīts uz dažādiem viedokļiem krimināltiesību teorijā attiecībā uz maģistra darbā apskatītiem jautājumiem un izteikts autores viedoklis pret tiem.
Maģistra darbā risinātas Krimināllikuma tālākās pilnveides problēmas, piedāvājot problēmu risinājumus, tika ņemta vērā Latvijas tiesu prakse.
Maģistra darbā kā galvenie tiesību avoti tiks aplūkoti 1933. gada Sodu likums, LPSR Kriminālkodekss, Latvijas Kriminālkodekss, Krimināllikums un citu valstu kriminālkodeksi, attiecīgā juridiskā literatūra, analizējot Latvijas, Krievijas Federācijas un citu valstu zinātnieku viedokļus par tādu krimināltiesību institūtu kā apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību un īpaši par tās veidiem nepieciešamo aizstāvēšanos un galējo nepieciešamību, tās būtību un nozīmi, kā arī Latvijas tiesu prakse (kā tiesas piemēro likumā noteiktās normas, izskatot krimināllietas un pieņemot nolēmumu katrā konkrētā lietā). | en_US |
| dc.description.abstract | In criminal law, self defense and necessity may be either a possible excuse or exculpation for breaking the law. Defendants seeking to rely on this defense argue that they should not be held liable for their actions as a crime because their conduct was necessary to prevent some greater harm and when that conduct is not excused under some other more specific provision of law such as self defense.
As a matter of political expediency, states usually allow some classes of person to be excused from liability when they are engaged in socially useful functions but intentionally cause injury, loss or damage. The existence of welfare benefits and strategies other than self-help defeat the claim of an urgent necessity that cannot be avoided in any way other than by breaking the law. Further, some states apply a test of proportionality. So the defense would only be allowed where the degree of harm actually caused was a reasonably proportionate response to the degree of harm threatened.
The author has taken up und described in this master paper the definitions and targets of excuse or exculpation for breaking the law in criminal legislation of different countries. The author has compared them paying the main attention to self defense and necessity, which nowadays is the most important excuse for breaking the law.
The normative acts of the Republic of Latvia and other countries, corresponding literature, jurisprudence materials have been drawn in this master paper. | en_US |
