Etniskie procesi Launkalnes pagastā un to iespējamais atspoguļojums onīmu materiālā

Abstract

Atslēgas vārdi – Launkalne, Rauna, onīms, toponīms, balti, somugri. Maģistra darba „Etniskie procesi Launkalnes pagastā un to iespējamais atspoguļojums onīmu materiālā” mērķis ir veikt Launkalnes pagasta teritorijas etniskās un administratīvi teritoriālās vēstures aprakstu, un analizēt šeit notiekošo etnisko procesu iespējamo atspoguļojumu senākajos, dokumentāli fiksētajos onīmu materiālos. Darbs tiek veidots kā starpdisciplinārs pētījums, izmantojot vēstures zinātnes (reģionālās izpētes, arheoloģijas un vēstures avotpētniecības) un onomastikas (fiksācijas, etimoloģijas un areālās) metodes. Darba gaitā aprakstīti un analizēti vēstures fakti, kas liecina par šīs teritorijas iedzīvotāju etnisko piederību, iedzīvotāju sastāva izmaiņām un jaunu iedzīvotāju ienākšanu, apkopoti senākie dokumentētie onīmu pieraksti iespēju robežās izsekots to pēctecībai līdz pirmajām zinātniskajām toponīmu fiksācijām. Tiek analizēta šo onīmu iespējamā etimoloģija, kā arī apzināta kopējas saknes toponīmu izplatība pārējās Latvijas teritorijā, atsevišķos gadījumos veidojot to izplatības kartes un salīdzinot tās ar Latviešu valodas dialektu un agrākajos vēstures periodos Latvijas teritorijā dzīvojošo etnosu izplatības areāliem. Launkalnes pagasta teritorija vēsturiski ir bijusi saistīta ar Raunas pilsnovadu un vēlāk arī ar Raunas draudzi. Par Launkalnes pagasta pirmsākumu varam uzskatīt 1601. gada revīzijās fiksēto Kūcēniešu pagastu, kurā 17. – 18. gadsimtā izveidojās Launkalnes muiža, un šajā pagastā tika iekļautas arī Brantu, Rozes un Grestes muižas, tāpēc darbā tiek analizēti šajās administratīvi teritoriālajās vienībās fiksētie onīmi. Šajā teritorijā konstatējama dažādu baltu un somugru etnosu mijiedarbība, kuras rezultātā somugri pakāpeniski asimilējās, atstājot savu ietekmi antropoloģiskajā tipā, par ko liecina arheoloģijas, rakstīto vēstures avotu liecības. Vissmagākais trieciens vietējam genofondam bija Livonijas karš, pēc kura visdrīzāk ienāca ieceļotāji no citiem novadiem un iespējams, izmainījās arī šīs teritorijas onomastiskā sistēma. Lai arī atsevišķus onīmus hipotētiski ir iespējams saistīt ar šajā teritorijā dzīvojošajām etniskajām grupām, lai izteiktu konkrētus secinājumus, nepieciešami daudz plašāki pētījumi. Pēc rūpīgas analīzes tika konstatēti ~10 onīmi, kurus ar salīdzinoši lielu ticamību var saistīt ar somugrisku cilmi, tika konstatēti onīmi, kurus var saistīt ar citiem baltu etnosiem, tomēr, lielākai daļai pētīto onīmu konstatētas paralēlas formas vairākās valodās, tāpēc tos ne vienmēr var droši izmantot etniskās vēstures pētniecībā.

Key words – Launkalne, Rauna, onimastic material, place name, the Balts, Fenno-Ugrians. The main aim of the paper „Ethnic Processes in Launkalne Pagasts and Their Possible Reflection in Onomastic Material” is to make a description of the ethnic and administrative-territorial history of small rural district Launkalne, to find and to analyse the possible reflection of these ethnic processes in the context of ancient onomastic materials which are fixed documentary. Paper presents interdiciplinary research. The methods of the research are two: historical methods (regional research methods, methods of archaeology and source research) and onomastic methods (methods of fixationa and etymology and areal methods). There are described historical facts about ethnic identity, the change of stucture of inhabinants and new inhabitants in Launkalne. There are summed up ancient onomastic materials which are fixed documentary. So far as it is possible there analysed all onomastic materials until the first scientific fixations of the place-names. There are analysed the possible etymology of onomastic materials, explored the spread of place-names which have common roots and which are located in the territory of Latvia. In several cases there were made up the maps about its spread and were made a comparisons with areals of Latvian dialects and areals of spread of ancient historical ethnos which lived in territory of Latvia. The territory of Launkalne historically was bound together with region of Rauna. The beginings of Launkalne is dated with 1601, when was mentioned small rural district of Kūcēniešu. At 17th-18th centuries in small rural district of Kūcēniešu was the country seat of Launkalne. This small rural district consists of country seats of Branti, Roze and Greste. So in this paper are analysed onomastic material which is fixed in these administrative territorial units. In this territory was recognized an interaction between several ethnoses of The Balts and Fenno-Ugrian people. Therefore Fenno-Ugrian people step by step had assimilated, they influenced antropological type – only this one characteristic is mentioned today in the historical sources of archaeology. The bigest impact to local gene pool was the Livonian war. After it many immigrants came in territory mentioned above from the other regions and it is possible that was changed the onomastic structure of this territory, too. Several onomastic words is possible to draw back to ethnic groups who lived in this territory. Much more closer research is needed for well-grounded conclusions. There were mentioned ~10 onomatic materials, which can be left from times of Fenno-Ugrian people. There were mentioned onomatic materials, which can be from other ethnoses of Balts. There can be found many parallel forms in different languages for many onomastic materials. So it is doubtful material for research of ethnic history.