Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem

Abstract

Latvijā datu aizsardzība ir diezgan zemā līmenī. To apliecina fakts, ka arvien biežāk masu medijos un interneta resursos, parādās informācija par nelikumīgu fizisko personu datu apstrādi. Latvijā nav attīstīta tiesu prakse par saukšanu pie administratīvās un kriminālatbildības par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem. Tiesības uz datu aizsardzību piemīt ikvienai fiziskai personai. Tiesības uz datu aizsardzību noteiktas daudzos Latvijas normatīvajos aktos, kā arī Eiropas Savienības un starptautiskajos normatīvajos aktos. Pētījuma mērķis ir izpētīt un analizēt Krimināllikuma 145. panta jauno redakciju un noskaidrot vai pašreizējais tiesiskais regulējums ir pietiekams, lai aizsargātu fiziskās personas datus. Darba izstrādes procesā autore secina, ka arī nepatiesas ziņas par personu var tikt uzskatītas par personas datiem. Krimināllikuma 145. panta izpratnē pārzinis varbūt arī fiziska persona, piemēram, individuālais komersants, individuāli praktizējošs ārsts, zvērināts notārs, zvērināts tiesu izpildītājs, advokāts, garīdznieks, zobārsts, zvērināts advokāts u.tml. Informāciju attiecībā uz mirušām personām principā neuzskata par personas datiem, un Fizisko personu datu aizsardzības likuma noteikumi uz to neattiecas, jo saskaņā ar civiltiesībām mirušie nav fiziskas personas. Igaunijas Sodu kodeksā atsevišķi paredzēta atbildība par sensitīvu personas datu apstrādi. Iesaku grozīt Krimināllikuma 145. pantu, izdalot no panta pirmās daļas atsevišķi atbildību „par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas sensitīvajiem datiem”.

The data protection in Latvia is quite low level. This is evidenced by the fact that in the mass media and Internet resources lately appears information about physical personal data unlawful processing. There are not developed the case-law of the Court of justice about administrative and criminal liability for illegal activities with physical personal data. Any physical person has the right of data protection. There are the right of data protection laid down in the many of Latvia’s, European Union’s and international legislative acts. Research’s aim: To study and analyze The Criminal law’s Article No 145 new redaction, and to find out whether the current legal framework is sufficient to protect the physical personal data. Author’s conclusion during the work is that the false information about person may be regarded as personal data. Controller can be physical person, e.g., businessman, individual practising doctor, certified notary, a court bailiff, a lawyer, clergyman, a dentist and attorney of law, etc., is considered after The Criminal law’s Article No 145. Information about the dead persons in principle is not considered to be personal data, and physical personal data protection law is not applied to it, in accordance with civil law the dead persons is not physical person. There are foreseen the responsibility for sensitive personal data process in The Estonia. Author’s advise is to alter The Criminal law’s Article No 145; dividing individual responsibility “about illegal activities with sensitive physical personal data” from the Article’s first part.