Apdrošināšanas krāpšanas kvalifikācijas problēmas

Abstract

Darba mērķis ir aplūkot apdrošināšanas krāpšanas tiesisko regulējumu, noskaidrojot tā trūkumus un nepilnības, kas rada (var radīt) problēmas attiecīgā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijā, kā arī piedāvāt risinājumu konstatētajiem problēmjautājumiem. Sekmīgai uzstādīta mērķa sasniegšanai autors darbā izvirzījis vairākus uzdevumus: 1) noskaidrot krāpšanas jēdzienu un pazīmes, aplūkojot aspektus, kas krāpšanu kā noziedzīgu nodarījumu nošķir no civiltiesiska kaitējuma nodarīšanas; 2) aplūkot krāpšanas noziedzīga nodarījuma sastāva sastāvdaļas, norādot uz nepilnībām uz kļūdām tiesu prakses veiktajā kvalifikācijā; 3) noskaidrot apdrošināšanas krāpšanas sastāvu, īpaši pievēršot uzmanību apdrošināšanas krāpšanas noziedzīga nodarījuma pabeigšanas brīdim; 4) noskaidrot apdrošināšanas krāpšanas kvalificējošās pazīmes. Analīzes rezultātā autors izdarījis vairākus secinājumus, no kuriem svarīgākie ir šādi: 1)ļaunprātīga uzticības izmantošana un viltus kā alternatīvi krāpšanas izpausmes veidi ir nodalāmi tikai teorijas līmenī, jo praksē nav konstatējams neviens krāpšanas gadījums, kad krāpšana būtu izdarīta bez viltus, izmantojot tikai apkrāptās personas uzticēšanos; 2)saskaņā ar spēkā esošo Krimināllikuma redakciju, krāpšanas priekšmets nevar būt tiesības uz pakalpojumu. Autors uzskata, ka Krimināllikumā būtu lietderīgi precizēt krāpšanas sastāvu, nosakot, ka izkrāpt var ne tikai mantu vai tiesības uz mantu, bet arī mantiska rakstura pakalpojumu. Par šādu nepieciešamību liecina arī tiesu praksē skatītās lietas, kurās nereti krāpšanas priekšmets ir tiesības uz pakalpojumu; 3)ja manta pieder vainīgajai personai kopīpašumā ar citām personām un vainīgā persona to iznīcina, bojā vai slēpj nolūkā saņemt apdrošināšanas atlīdzību, ignorējot pārējo kopīpašnieku tiesības, manta attiecībā pret ieguvēju ir uzskatāma par svešu un attiecīgais noziedzīgais nodarījums kvalificējamas pēc Krimināllikuma 185.panta; 4)gadījumā, ja mantas kopīpašnieki ir veikuši Krimināllikuma 178.pantā norādītās darbības nolūkā saņemt apdrošināšanas atlīdzību, viņu darbībās ir saskatāma augsta organizētības un saskaņotības pakāpe, kas palielina izdarītā kaitīgumu. Ievērojot minēto, Krimināllikuma 178.pantā papildus trešajā daļā paredzētajai kvalifikācijas pazīmei – „liels apmērs”, vajadzētu paredzēt vēl vienu attiecīgā noziedzīgā nodarījuma kvalificējošo pazīmi – personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Main goal of the Paper is to deal with insurance fraud in the legal framework by identifying its weaknesses and failures that create or can possibly create problems in the particular field of the crime, as well as offering solutions to identified problem areas. To successfully achieve the goal, the author of the work has raised a number of objectives: 1) to clarify the concept of fraud and its characteristics, looking at the aspects of the fraud as a crime distinct from the civil damage; 2) to view components of the criminal offense fraud, pointing out the weaknesses and the errors of the court practice's characterization; 3) determine the components of the insurance fraud, paying special attention to insurance fraud offense completion date; 4) clarify the qualifying elements of the insurance fraud. In the analytical part of the Paper, the author has come to a series of conclusions and the most important of which are as follows: 1) Abuse of trust and fraudulent as alternative ways can be separated only theoretically. In practice there are no fraud cases, when the fraud is committed without false intentions using personal trust; 2) Under the existing Criminal Code fraud object cannot have right for the service. The author believes that it would be useful to adjust the contents of the fraud in the Criminal Code, stating that it is not only possible to defraud the property or rights to property, but also an illiquid nature of the service. The necessity to adjust appears when court looks at cases where subject of the fraud often has rights to the services; 3) if the property belongs to a guilty person owned together with other people and the guilty party destroys, damages or hides it in order to obtain insurance reimbursement, ignoring the other joint holder, the property in relation to the beneficiaries is regarded as alien and the offense is qualified in Criminal Law, article 185; 4) In cases when the property is jointly owned and the owners have committed the activities which are represented in Criminal Code article 178, following these steps in order to obtain insurance pay, their actions are perceived as high degree of organization and coherence, which have made an increased risk. Taking into account the Criminal Code article 178 in addition to the third paragraph of qualifying feature - "large scale" there should be added another offense of the qualifying element: a group of people by previous arrangement