Valdījuma institūta tiesiskā regulējuma īpatnības Latvijas civiltiesībās

Abstract

Darbā tiek pētīts un analizēts vadījuma institūts, tā jēdziena izpratne, loma un nozīme tiesību normu interpretācijā, gadījumos, kad tiek piemērots Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk- Civillikums) 875.-926. pantu tiesiskais regulējums. Valdījuma institūts Civillikumā ir saglabājis romiešu tiesībām atbilstošo izpratni. Valdījums vienlaikus tiek definēts gan kā fakts, gan kā tiesības. Tiesiskā regulējuma duālais raksturs ir tas apstāklis kādēļ vadījuma tiesiskai aizsardzībai trūkst noteiktas procesuālas formas. Latvijas tiesību zinātnē jau neatkarīgās Latvijas valdījuma jēdziena izpratnei bija veltīts ne mazums pūļu. Valdījuma institūta iekšējās kolīzijas sekas, kādas pastāvēja jau romiešu tiesībās, ir transformējušās arī mūsdienu valdījuma institūta tiesiskā regulējumā. Tādējādi valdījuma jēdziena izpratnei, pēc būtības, ir svarīgi atskatīties jau veiktajos pētījumos, kuru pienesums ir valdījumu teoriju izpēte. Valdījumu teoriju izpētes rezultātā gūstam priekšstatu par pirmavotu un to interpretācijas ietekmi uz mūsdienu civiltiesisko regulējumu. Tieši šo apsvērumu dēļ, kā viens no darba izpētes priekšmetiem, izmantojot vēsturisko un sistēmisko izpētes metodi, ir noskaidrot Eiropas tiesību sistēmā un doktrīnā paustās atziņas par valdījuma jēdziena interpretāciju un no tā izrietošās sekas. Valdījuma institūta izpratnei Latvijā būtu jābūt vienotai ar kontinentālās Eiropas tiesību loka tiesiskās domas uzstādījumu. Valdījuma institūts pastāv daudzu Eiropas valstu tiesībās. Valdījuma tiesiskā regulējuma īpatnību izpētei liela nozīme ir ne tikai Latvijas tiesību zinātnē un tiesu praksē izteiktajiem vērtējumiem, bet arī starptautiskajai pieredzei valdījuma satura un tā piemērošanas gadījumu izskaidrošanā. Vācijas un Šveices civiltiesiskais regulējums valdījumu definē kā „faktisku varu pār lietu”. Tādējādi, pretēji Civillikuma regulējumam, „griba valdīt lietu kā savu” nav vadījuma obligāts priekšnoteikums. Tādējādi, varam nonākt pie secinājuma, ka Vācu tiesību sistēmas nostāja attiecībā pret vadījuma institūtu ir bijusi viena- patvarības aizliegums. Ņemot vērā to, ka patvarību var izlietot gan pret turētāju, gan pret valdītāju, tad arī viņi abi ir vienlīdzīgi jāaizsargā. Lai spētu rast atbildi un izvērtētu vadījuma institūta nozīmi un lomu normatīvā civiltiesiskā sabiedrībā, darbā ir izmantoti gan Latvijas Republikas, gan citu valstu juristu darbi 20.-30. gados, piemēram, Dr.habil.iur. profesora V. Sinaiska, tiesībnātnieku N. Vīnzarāja, O,Cvingmaņa, M.Krona, K. Čakstes, juristu F.Konradi, A.Valtera un citu tā laika autora darbus, kas pētījuši un analizējuši likuma iztulkošanas specifiskās problēmas, tiesību būtību un tiesību normu interpretāciju. Vienlaikus darbā ir izmantoti mūsdienu autoru darbi, kas devuši būtisku ieguldījumu tiesiskās domas izveidei jautājumos, kas saistīti ar valdījuma institūta tiesiskā regulējuma interpretāciju, proti, Dr. iur.profesora J.Rozenfelda, un citu autoru darbus, kā arī tiesu praksi, tajā skaitā neatkarīgās Latvijas laikā 20.-30. gados. Ņemot vērā jau neatkarīgās Latvijas laika tiesību doktrīnas aso kritiku par valdījuma institūta statusu un tā regulējošo normu pretrunīgumu un vēlāk arī mūsdienu tiesiskā telpā uzsāktām diskusijām, ir konstatējams, ka ir nepieciešama radikāla reforma valdījuma institūta sakārtošanā. Valdījuma institūta reforma nepieciešama, jo pirmkārt; valdījumu regulējošās normas atrodas Civillikumā, otrkārt; pastāv pretrunīga valdījuma institūta interpretācija tiesu praksē.

Work is studied and analyzed Possesion Institute, the concept of the role and importance of law interpretation, where a is applied to Latvian Civil Law (hereinafter referred to as the Civil Law), 875th-926th EC legislation. Ownership Institute of Civil Law has retained the Roman law the appropriate understanding. Possession at the same time is defined as both a fact and as a right. Dual nature of the legal framework is the fact why Possesion remedy a lack of certain procedural forms. Latvian legal science in the possession of the independent Latvian notion was devoted no small effort. Ownership of the Institute's internal conflict consequences already existed in Roman law, has transformed the modern tenure institute a legal framework. Thus, the notion of possession, in essence, it is important to look for studies whose contribution has been exploration of possession theory. Possession theory research will gain an idea of the source and the interpretation of the impact of the modern civil regulation. To be able to answer and evaluate vadījuma Institute importance and role of regulatory civil society, the work is used in both the Latvian Republic and other countries of lawyers work 20th-30th years, for example, Head. Professor V. Sinaiskis, N. Vīnzarāja, O, Cvingmaņa, M. Crohn, K. Cakste, lawyers, F. Conrad, A. Walter, and then the other author's works that have studied and analyzed the specific problems of interpretation of the law, the nature and interpretation of the law. Given the already independent Latvian law doctrine of sharp criticism of the tenure status of the Institute and of regulatory inconsistency and later the modern legal space for ongoing discussion, it is established that there is a need for a radical reform of the tenure arrangement of the Institute. Legislature, it is important to choose one of the consequences, namely, whether the complete surrender of possession, as a special condition of protection mechanism, or a complete transformation of the Institute of possession.