Eitanāzija un tās krimināltiesiskie aspekti
Abstract
Pēdējo desmit gadu laikā vērojamā paaugstināta interese pret eitanāzijas legalizāciju ir diezgan aktuāla. Darbā ir analizētas eitanāzijas legalizācijas mūsdienu problēmas Eiropas Savienības teritorijā. Tiek pētīts likumdošanas, kuras pamatā ir ar eitanāzijas problēmu un to realizācijas praksi saistītie tiesiskie aspekti, veidošanas process Eiropas Savienības robežos.
Lai analizētu jebkuru juridisku parādību ir nepieciešama tās precīza definīcija, jāņem vērā iespējamo variantu un to interpretāciju un piemērošanu atšķirīgas pazīmes. Zinātniskās debates par eitanāziju akceptē, to kā ir jāvēršas pie eitanāzijas termina etimoloģijas, lai labāk izprastu pašas eitanāzijas butību tā dažādas interpretācijas un iespējamo klasifikāciju.
Eitanāzijas, ka sociāltiesīskas parādības, visaptverošs raksturs nosaka tās dažādu formu izdalīšanu , kas kopumā atklāj eitanāzijas pamatīpašības un saturu. Eitanāzija var būt aktīva (gadījumā ,kad medicīnas darbinieks paātrina nāves momenta iestāšanos, ievadot pacientam preparātu , kas izbeidz pacienta dzīvības procesu norisi ) un pasīva (kad ārsts vai nu izbeidz nedziedināmi slima pacienta ārstēšanu, vai nu atslēdz pacientu no sistēmas ,kas uztur dzīvības procesus organismā, vai nu nereanimē pacianētu brīdī kad ir iestājusies klīniskā nāve).
Eitanāzijas galvenie nosacījumi ir paša pacienta pieteikums nomirdināšanai un viņa nedziedināma slimība. Anotation
In the past decade,keen interest in the legalization of euthanasia became rather topicaL The article deals with the modern problems of legalizing euthanasia in the institution of the Europ. The author analyzes legislation development process, which is based on legal aspects of euthanasia and its practice.
Examining a variety of possible interpretations and applications of any legal phenomenon plays a key role in analysing any legal phenomenon. It is also important that the phenomenon receives an accurate definition. The ongoing, heated scientific debates revolving around euthanasia call for the necessity to reflect on the etymological origins of the term as well as the interpretations thereof and classification of the phenomena it denotes.
The complexity of euthanasia as a legal social phenomenon stipulates identification of its various forms that in their aggregate reveal its essence and meaning.
Active euthanasia involves a medical specialist administering an enhanced dose of lethal medication thereby accelerating a patient's death. In passive eutha¬nasia death may be hastened either through altering some form of assisted life support or terminating the prescribed treatment altogether, letting nature take its course. Common examples include steps, such as disconnecting the patient from machine-assisted respiration, halting medications, or consciously choosing to administer no life-saving procedures in case of clinical death. Other instances of passive euthanasia may involve discontinuing food and water so as to allow the person to dehydrate or starve to death.
The patient's explicit request to carry out the procedure and the incurability of the condition (terminal disease) serve as key mandatory conditions for euthanasia.