Valsts jurisdikcijas regulējuma Krimināllikumā atbilstība starptautisko jūras tiesību normām

Abstract

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai Krimināllikuma normas par valsts jurisdikciju atbilst starptautisko jūras tiesību normām, un izstrādāt priekšlikumus konstatēto neatbilstību novēršanai. Pētījuma ietvaros konstatēts, ka liela daļa starptautisko jūras tiesību līgumu normu par valsts krimināltiesisko jurisdikciju ir tādas, kas pieļauj visai plašas interpretācijas iespējas – dažos gadījumos pat tik plašas, ka ne bez pamata būtu slēdziens par valstij piešķirtu rīcības brīvību izvēlēties, kādā tieši apjomā tā vēlas īstenot normā paredzēto jurisdikciju. Vienlaicīgi konstatēts, ka, izmantojot šo „rīcības brīvību”, ņemami vērā tādi vispārēji valsts sociālie, ekonomiskie un politiskie apstākļi, kuru vērtēšana nebūtu atstājama tiesībpiemērotāju ziņā, bet būtu veicama valsts augstākajiem varas orgāniem – Latvijas gadījumā Saeimai. Balstoties uz iepriekš minēto, pētījumā secināts, ka Krimināllikumā nebūtu pieļaujams aprobežoties vien ar vispārīgām atsaucēm uz Latvijas Republikai saistošos starptautisko jūras tiesību līgumos paredzētu jurisdikciju (kā tas ir pašreiz), bet būtu dodamas pēc iespējas skaidras norādes par to, kādos gadījumos Latvijas Republika uzņemas jurisdikciju un kādos nē, ievērojot, protams, starptautisko jūras tiesību līgumos valstij nospraustās „rīcības brīvības” robežas. Darba noslēgumā autors, balstoties uz likumdevēja hipotētisko gribu, sagatavojis arī konkrētus priekšlikumus par Krimināllikumā veicamajiem grozījumiem.

The aim of the research is to determine whether the Criminal Law norms on state jurisdiction comply with the international law of the sea norms and to develop proposals for averting identified unconformities. Within the research it has been established that the large part of the international law of the sea treaties’ norms on states’ criminal jurisdiction are such that allow rather wide possibilities of interpretation – in some cases even so wide that not without foundation would be the conclusion about discretion conferred on a state to choose in what extent exactly it wishes to realize the jurisdiction provided in the norm. At the same time, it has been established that in exercising this “discretion” such general social, economic and political condition of the state should be taken into account, assessment of which should not be left to law enforcers, but should be carried out by highest authorities of a state – the Saeima, in case of Latvia. Based on the aforementioned, it has been concluded in the research that it would not be acceptable to incorporate in the Criminal Law only general references to the jurisdiction set in the international law of the sea treaties binding to the Republic of Latvia (as it is at present), but as clear as possible indications should be given regarding in which cases the Republic of Latvia assumes jurisdiction and in which cases not, of course, observing limits of “discretion” set to the state by international law of the sea treaties. In the conclusion of the work the author, based on hypothetical will of the legislator, has also prepared specific proposals on amendments to be made in the Criminal Law.