Emocionālās inteliģences loma sociālā darbinieka darbībā.

Abstract

Sociālā darbinieka darbības pamatā ir cilvēku un sociālo darbinieku savstarpējas attiecības un tās specifika parāda nepieciešamību pēc augstas emocionālās inteliģences esamības sociālajos darbiniekos. Emocionālajai inteliģencei ir būtiska loma sociālā darbinieka darbā, taču līdz šim nav apzināta emocionālās inteliģences loma sociālā darbinieka darbā, nav pētīts sociālā darbinieka emocionālās inteliģences līmenis, un nav izzināta emocionālās inteliģences saistība ar sociālā darbinieka praksi. Maģistra darba teorētiskajā daļā tiek analizēta emocionālās inteliģences nozīme sociālā darbinieka darbā un raksturota sociālā darbinieka profesionālā darbība, kā arī atsegta emocionālās inteliģences būtība un raksturots sociālais darbinieks kā emocionāli inteliģents profesionālis. Teorētiskās daļas noslēguma daļā tiek analizēta emocionālās inteliģences nozīme sociālo darbinieku izglītībā. Empīriskajā daļā ir veikta esošās situācijas analīze par sociālā darbinieka emocionālās inteliģences līmeņiem. Empīriskās daļas ietvaros ir veikta sociālā darba studentu studiju prakses darbības un emocionālās inteliģences līmeņa savstarpējās saistības analīze, proti – sākumā tiek veikta sociālā darba studentu emocionālās inteliģences līmeņu, turpinājumā - studentu prakses darbības procesa analīze prakses supervizoru atgriezeniskās saites vērtējumā un studentu pašnovērtējumā par sociālā gadījuma praksi un veikta iegūto rezultātu korelācijas analīze. Analizētas emocionālās inteliģences pilnveides iespējas sociālā darba profesionālajā augstākajā izglītībā un veikts pētījumā iegūto rezultātu analīzes kopsavilkums. Izpildot pētījumā izvirzītos uzdevumus, autore secina, ka noteiktais mērķis ir sasniegts un uzstādītā hipotēze ir pierādīta daļēji, jo pastāv maznozīmīga sakarība starp emocionālo inteliģenci un studiju prakses supervizoru atgriezeniskās saites vērtējumu un studentu pašnovērtējumu. Taču tika konstatēts, ka ir jāveicina studentu pašnovērtējuma prasmes un prakses supervizoru vērtējumā jāiekļauj arī emocionālās inteliģences vērtējuma kritēriji un jāpilnveido arī prakses supervizoru emocionālās inteliģences spējas. Tika konstatēts, ka sociālā darba studentiem ir vidējā līmeņa emocionālā inteliģence, kas norāda uz emocionālās inteliģences pilnveides nepieciešamību. Maģistra darba nobeigumā ir piedāvāti ieteikumi emocionālās inteliģences pilnveidošanai profesionālās augstākās sociālā darba izglītības ietvaros.

ANOTATION Foundation of social workers’ activities is relationship between individual and social worker and its specifics indicate necessity for the presence of high emotional intelligence of social workers. Emotional intelligence has significant role in social workers’ work but up to the present moment there are no studies of social workers emotional intelligence and its relations to the practice of the social work. Theoretical part of the master thesis include analysis of the role of the emotional intelligence in the work of the social worker and description of professional activities of the social worker as well as characteristics of the essence of the emotional intelligence and characteristics of the social worker as an emotionally intelligent professional. Analysis of the significance of the emotional intelligence in social work education can be found in the final chapter of the theoretical part. Empirical part consists of the analysis of the current situation of the levels of emotional intelligence of the social workers. It includes analysis of social work students’ fieldwork practices’ relation to the level of emotional intelligence – at first social work students’ levels of emotional intelligence are measured, then follows analysis of the students’ fieldwork practice evaluation by supervisors and self-evaluation about the management of the social case practice and finally results were submitted to correlation analysis procedures. Master thesis also includes analysis of emotional intelligence development possibilities in professional social work education and summary of the analysis of the results. The author concludes that research goal has been reached and hypothesis confirmed partially because there is week correlation between emotional intelligence and students’ field practice evaluation and self-evaluation. However it was stated that it is necessary to include indicators of emotional intelligence in field supervisors’ evaluation reports and it is necessary to develop emotional intelligence abilities of the supervisors. Data showed that social work students have middle level emotional intelligence which indicates necessity to work on development of emotional intelligence. Conclusion of the Master thesis offer recommendations for development of the emotional intelligence within the professional social work higher education system.