Studentu sociometriskā aptaujā izdalīto „gudro studentu” raksturojošo īpašību citvērtējums un pašnovērtējums

Abstract

Pētījuma mērķis bija salīdzināt īpašību citvērtējumu un pašnovērtējumu studentiem, kurus kursabiedri nominējuši kā „gudrus”. Pētījumam bija trīs kārtas: 1)270 studenti (242 sievietes un 28 vīrieši) ar vidējo vecumu 22,38 gadi aizpildīja aptauju par savām īpašībām (54 īpašību saraksts, kas jānovērtē ar 1 līdz 5 punktiem). No visas izlases 32 bija „gudrie studenti” un 238 bija pārējie studenti. Dalībnieki nezināja par pētījuma tematu. 2)Tika ievāktas un apkopotas nominācijas „gudro studentu” grupai katrā kursā. 3)Par „gudrajiem studentiem” tika ievākti īpašību citvērtējumi, turklāt dalībniekiem netika norādīts, ka jāvērtē tieši „gudrs” kursabiedrs. Rezultāti rāda, ka citvērtējumā statistiski nozīmīgi augstāk nekā pašnovērtējumā novērtētas 32 „gudro studentu” īpašības. Citvērtējumā „gudrie studenti” ir vidēji daudz vairāk mērķtiecīgi, pašpārliecināti, erudīti, strādīgi u.c., nekā pašnovērtējumā. Izvērtējot īpašību rangus, citvērtējumā „gudriem studentiem” visvairāk akcentētas kognitīvās spējas, zināšanas un pašregulatīvās darbības. Turpretī, pašnovērtējumā „gudriem studentiem” visvairāk piemīt spējas, kas saistītas ar sociālām prasmēm. Skalu līmenī citvērtējumā, augstāk nekā pašnovērtējumā, novērtētas skalas Erudīcija-apdāvinātība, Pašregulācija un Sociālās prasmes. Pētījumā arī atklāts, ka „gudro” un pārējo studentu pašnovērtējumi ir ļoti līdzīgi, tātad „gudrie studenti” bijuši kritiskāki un sevi nav vērtējuši augstāk. Rezultāti liek apšaubīt pašatskaites metožu lietošanu gudrības pētījumos. Pētījums ir novatorisks ar tajā veikto „gudro studentu” citvērtējumu un pašnovērtējumu salīdzinājumu un to, ka vērtējumi par „gudriem studentiem” iegūti, nedodot dalībniekiem ievirzi par gudrības tematu. Atslēgas vārdi: gudrība, citvērtējums, pašnovērtējums, jauniešu vecumposms

The aim of this study was to compare evaluation and self-evaluation of characteristics of „wise students” nominated as wise by their course mates. The study consisted of three stages: 1)270 students (242 female and 28 male) with mean age of 22.38 years completed a questionnaire about their characteristics (a list of 54 characteristics which have to be evaluated in a scale of 1 to 5 points). 32 persons of the sample were „wise students” and 238 were the other students. Participants were not informed about the theme of this study; 2)Nominations of “wise students” in each course were gathered and counted; 3) “Wise students” were evaluated by their course mates, not knowing they had to evaluate a “wise” student. Results of the study indicate that 32 characteristics of “wise students” are statistically higher in evaluations made by others than self-evaluations. Other students see “wise students” as much more determined, self-confident, erudite, hardworking etc. In evaluation made by others the characteristics most highly marked are ones comprising cognitive abilities, knowledge and self-regulation. However, judging from self-evaluation, “wise students” have first of all social skills. Results in scales Erudition-giftedness, Self-regulation and Social skills are higher in other students’ evaluation of “wise students”. Interestingly, self-evaluations of “wise” and the other students are alike, indicating that “wise students” have been more critical and have not over-estimated their assets. Results of the study cast doubt on using self-assessment methods in studying wisdom. This study is innovative because evaluations and self-evaluations of “wise students” were compared, and evaluations of “wise students” have been gathered without directing participants to the theme of wisdom. Key words: wisdom, evaluation, self-evaluation, youth