Subjektīvās labklājības relatīvā un absolūtā novērtējuma salīdzinājums

Abstract

Bakalaura darba ietvaros tika uzstādīti seši pētījuma jautājumi: 1. Kāds ir vidējais savas subjektīvās labklājības novērtējums respondentiem? 2. Kāds ir vidējais citu subjektīvās labklājības novērtējums respondentiem? 3. Kāds ir vidējais relatīvais subjektīvās labklājības novērtējums respondentiem? 4. Vai korelē savas subjektīvās labklājības absolūtais un relatīvais (salīdzinājumā ar citiem) novērtējums? 5. Vai korelē citu subjektīvās labklājības novērtējums un savas labklājības relatīvais novērtējums? 6. Kādas ir dzimumatšķirības absolūtiem un relatīviem subjektīvās labklājības rādītājiem? Pētījuma izlasē kopumā tika iekļauti 177 cilvēki, 100 no tiem ir sievietes. Respondentu vecums ir 20-30 gadi (M = 23,25, SD = 2,44). Subjektīvās labklājības rādītāju noteikšanai tika izmantoti trīs jautājumi (līdzīgi Klar & Giladi, 1999): par relatīvo subjektīvās labklājības novērtējumu, par absolūto savas un absolūto citu iekšgrupas pārstāvju subjektīvās labklājības novērtējumu, kā arī demogrāfisko rādītāju aptauja. Galvenie secinājumi, kas tika iegūti šajā pētījumā, ir sekojoši. Pirmkārt, 20-30 gadus veci Latvijas iedzīvotāji ir tendēti novērtēt gan savu, gan savas referentās grupas subjektīvo labklājību pārsvarā pozitīvi. Otrkārt, cilvēki ir tendēti pārvērtēt savu subjektīvo labklājību salīdzinājumā ar citiem un nenovērtēt citu subjektīvo labklājību, kas tiek apzīmēts ar nosaukumu „virs vidējā” efekts. Treškārt, visi trīs subjektīvās labklājības mērījumi (sevis, citu un relatīvais) pozitīvi korelē savā starpā. Šie dati visvairāk atbilst egocentrisma teorijai, kas skaidro „virs vidējā” efektu tā, ka cilvēki jūtas pārāki par citiem jomās, kurās kopumā jūtas labi. Ceturtkārt, 20-30 gadu veciem cilvēkiem dzimumatšķirības subjektīvajā labklājībā nepastāv. Iegūtie secinājumi sniedz skaidrojumu mehānismam, ar kura palīdzību notiek sociālā salīdzināšana: informācija par sevi kalpo kā heiristika sociālā salīdzinājuma veikšanai.

Atslēgas vārdi: subjektīvā labklājība, laimes izjūta, sociālā salīdzināšana.

There were six research questions posed within this bachelor paper: 1. What is the mean value of own subjective well-being (SWB) in this sample? 2. What is the mean value of other SWB? 3. What is the mean value of relative SWB? 4. Is there an association between other and own relative SWB values? 5. Is there an association between own absolute and own relative SWB values? 6. Are there any gender differences between absolute and relative SWB values? The sample of the study consists of 177 respondents, 100 of them are women. Respondent age is 20-30 years (M = 23,25, SD = 2,44). For evaluation of SWB variables there were three items used (similarly to Klar & Giladi, 1999): own relative SWB evaluation, absolute own SWB evaluation and absolute other SWB evaluation of the reference group of a respondent. Demographic data questionnaire was also used. General conclusions that where obtained in this research are following. Firstly, 20-30 years old Latvians tend to evaluate both own and other SWB positively. Secondly, individuals tend to overestimate their SWB relatively to other people and underestimate SWB of others, which is labeled „over the average” effect. Thirdly, all three SWB measures (own, other and relative) correlate positively. This data is consistent with egocentrism theory, which explains „over the average” effect assuming that individuals feel better then others in domains where they feel good in general. Fourthly, there are no gender differences in 20-30 year old persons. These results give an explanation for the mechanism, through which social comparison happens: information about self is used as a heuristic for making a social comparison judgment.

Key words: subjective well-being (SWB), happiness, social comparison.