Greizsirdības saistība ar laulāto pāru attiecību stabilitāti

Abstract

Rezumējums

Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot, vai pastāv nozīmīgas dzimumatšķirības laulāto greizsirdībā un attiecību stabilitātē, kā arī noskaidrot, vai korelē greizsirdības rādītāji ar laulāto attiecību stabilitātes rādītājiem attiecīgajā vecuma grupā. Pētījuma izlasi veido 70 respondenti, 35 sievietes un 35 vīrieši. Bakalaura darba izstrādē tika izmantotas divas metodes: Multidimensionālā greizsirdības skala (Multidimensional jealousy scale (MJS), Pfeiffer, S.M., & Wong, P.T., 1989), Latvijā šo aptauju daļēji adaptējusi N. Ņemirova – Vilcāne (2003); Ieguldījuma modeļa skala (The Investment Model Scale, Rusbult, C.E., Martz, J.M., & Agnew C.R., 1998), Latvijā šo aptauju adaptējusi M. Mikuļska (2011); tika apkopota arī vispārējo datu informācija – vecums, dzimums, izglītības līmenis un laulības stāžs. Balstoties uz veiktā pētījuma iegūtajiem rezultātiem, var apgalvot, ka statistiski nozīmīgas dzimumatšķirības attiecību stabilitātes rādītājos nepastāv – abi dzimumi vienlīdz ir apmierināti vai neapmierināti ar attiecībām. Tomēr pastāv dzimumatšķirības greizsirdības rādītājos – vīrieši kognitīvo greizsirdību izjūt biežāk nekā sievietes. Abās dzimumgrupās ir atklātas korelācijas starp kognitīvo greizsirdību un apmierinātību ar attiecībām. Abās dzimumgrupās parādās, ka, jo augstāki bija kognitīvās greizsirdības rādītāji, jo zemāka bija apmierinātība ar attiecībām. Iegūtie rezultāti norāda uz to, ka greizsirdība ir saistīta ar konkrētu attiecību stabilitātes rādītāju.

Atslēgas vārdi: greizsirdība, attiecību stabilitāte.

The aim of the Bachelor Paper was to clarify, whether there are substantial gender diferences in jealousy and relationship stability among married couples, as well as to clarify, whether jealousy indicates with relationship stability indicates among married couples in respective age group do correlate. Research sample was formed by 70 respondents, 35 women and 35 men. In the elaboration of the Bachelor Paper were applied two methods: Multidimensional jealousy scale (MJS), Pfeiffer, S.M., & Wong, P.T., 1989, in Latvia this inventory was partly adapted by N. Ņemirova – Vilcāne (2003); The Investment Model Scale, Rusbult, C.E., Martz, J.M., & Agnew C.R., 1998, in Latvia this inventory was adapted by M. Mikuļska (2011); there was summarized also information of overall data - age, gender, level of education and length of marriage. On the base of results, obtained from performed research, it can be affirmed that there are no statistically significant differences in relationship stability indices in different gender groups – both gender equally are satisfying or not with their relationships. However, there are gender differences in jealousy indices – men cognitive jealousy felt frequently than womens. In both gender groups were revealed correlations between the cognitive jealousy and satisfaction with relationships. In both gender groups the higher were cognitive jealousy indices, the lower was the satisfaction with relationships. Obtained results show that jealousy are related with the specifical relationship stability indicate.

Key words: jealousy, relatioship stability.