Uztvertās nākotnes distances ietekme uz plānošanas kļūdu

Abstract

Šis pētījums tika veikts ar mērķi noskaidrot,vai uztvertā nākotnes distance ietekmē plānošanas kļūdu. Pētījumā piedalījās 200 dalībnieku, no kuriem 143 sievietes un 57 vīrieši vecumā no 16 līdz 50 gadiem. Pēc nejaušā sadalījuma principa tika izveidotas 2 eksperimentālās (n = 65 un n = 56) un viena kontroles grupa (n= 66). Vienai no eksperimentālajām grupām ar tika veicināta tuvāka uztvertās nākotnes distance, otrai – tālāka uztvertās nākotnes distance. Kontroles grupā manipulācija ar uztverto nākotnes distanci netika veikta. Pētījuma veikšanai, tika izveidots īpašs uzdevums, kur dalībniekiem no jauktā secībā izvietotiem burtiem bija jāizveido vārds. Vispirms dalībniekiem veicamais uzdevums pārskatāmā veidā tika priekšstatīts 5 sekunžu garumā, tad dalībnieki tika lūgti prognozēt, cik ilgu laiku varētu aizņemt redzētā uzdevuma izpilde. Pēc tam dalībnieki šo uzdevumu arī izpildīja un uzdevuma izpildes laiks, kurš tika reģistrēts ar datorsistēmas palīdzību

The present research investigated whether perceived future distance has an effect on planning fallacy.200 participants took part in the research, 143 of them women and 57 men. The participants were randomly assigned to 2 experimental and one control group. In one of the experimental groups with a close future distance perception was verbally encouraged, in the other – a further perceived future distance. In the control group no manipulation with perceived future distance was made. A special task was designed for the research, where participants had to arrange mixed letters into a word. At first the participants had a visual 5 second preview of the task; afterwards they had to make predictions about the possible duration of the task conduction time. After making predictions the participants conducted the previewed task and the conduction time was compared to the participant’s prediction about task conduction time in order to determine whe