Aculiecinieku atmiņas saistībā ar atstāstījuma veidu.

Abstract

Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai cilvēkiem, kuri noskatās vienādu vardarbīgu filmas sižetu, bet pēc tam iesaistās atšķirīgās nodarbībās ar fokusu uz savām emocijām, notikuma faktiem, vai notikumu kopumā būs atšķirīga precizitāte emociju atcerēšanā, atbildēs par sižeta centrālo figūru un citu sižetu aspektiem. Lai atbildētu uz šo jautājumu, tika veikts eksperiments, kur pētījuma dalībnieki noskatījās emociju izraisošu sižetu, kas attēloja vardarbīgu situāciju. Vēlāk viņi tika sadalīti četrās grupās: Diskusiju grupa veica diskusiju par sižetu, Faktu grupa rakstīja eseju par notikuma faktiem, Emocionālās atstāstīšanās grupa rakstīja par savām jūtām un Kontroles grupa veica neitrālos uzdevumus. Tika izmantoti dati no 123 Latvijas augstskolu studentiem 60 vīriešiem un 63 sievietēm, vecumā no 18 līdz 26 gadiem. Eksperimentā tika izmantotās metodikas, kas speciāli tika izstrādātās šīm pētījumam. •Aptauja par emocijām. (Aptauja, kur ar vairāku īpašības vārdu palīdzību pētījuma dalībnieki novērtē savu šī brīža emocionālo stāvokli) •Aptauja par sižeta centrālo figūru. •Aptauja par citiem sižeta aspektiem Rezultātā parādījās nozīmīgas atšķirības atmiņu precizitātē, atkarībā no atstāstījuma fokusa. Grupai ar faktu uzsvaru un grupai, kurai bija iespējams veikt diskusiju bija labāki rezultāti atmiņas precizitātē atbildēs par sižeta centrālo figūru un citiem sižeta aspektiem. Savukārt, grupai ar emocionalitātes atstāstījuma bija zemāki rezultāti atmiņas precizitātē atbildēs par sižeta centrālo figūru un citiem sižeta aspektiem, nekā citām grupām. Tomēr nepastāv statistiski nozīmīga atšķirība starp grupu precizitāti emociju atcerēšanā.

Atslēgas vārdi: aculiecinieku atmiņas. -

Aim of this research was to determine, is there a difference in accuracy of memory for one’s emotions, description of the key person and factual events of the scene for people, who watched a violent film scene, and later made activities with affective, factual and common focus. To gain insight into that question, current research was made. All participants watched a violent film scene, and later were assigned to four groups. Participants of the first group were instructed to discuss the film clip, second group participants were instructed to describe the events of the scene as accurately as possible, third group participants were instructed to describe their emotional reactions to film clip and forth group did an unrelated tasks. Thus, the data from 123 students of four Latvian universities will be presented here, from 60 males and 63 females. Following tests were designed for current research: •Emotional checklist. (emotion memory test) •Key person description inventory •Cued-recall questions of the film.

There were dramatic differences in the retellings as a consequence of focus. Factual retelling and Discussion group participants provided better results for accuracy of memory for description of the key person and factual events of the scene. In return, emotional retelling led to major errors in description of the key person and factual events of the scene. However, there is no statistical significant difference in memory test performance.

Keywords: eyewitness memory. -