Identitātes distresa saistība ar pašrefleksiju, insaitu un vecumu

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas savstarpējās sakarības pastāv starp identitātes distresu, pašrefleksiju, insaitu un vecumu, uzsvaru liekot uz pašrefleksijas un insaita lomu identitātes distresa kontekstā. Kā arī „Identitātes distresa aptaujas” un „Pašrefleksijas un insaita skalas” sākotnējā adaptācija. Pētījumā piedalījās 102 dažādu studiju virzienu studenti vecumā no 19 - 29 gadiem, no kuriem 82 ir sievietes, 20 - vīrieši. Identitātes distresa līmenis tika mērīts izmantojot „Identitātes distresa aptauju” (Identity Distress Survey; IDS; Berman, Montgomery, & Kurtines, 2004), kas tika adaptēta latviešu valodā šī darba ietvaros. Pašrefleksijas un insaita līmenis tika mērīts izmantojot „Pašrefleksijas un insaita skalu” (Self - reflection and Insight Scale; SRIS; Grant, Franklin & Langford, 2002), kas arī tika adaptēta latviešu valodā šī darba ietvaros. Pētījuma rezultāti norāda, ka pastāv statistiski nozīmīga pozitīva saistība starp pašrefleksiju un identitātes distresu; pastāv statistiski nozīmīga pozitīva saistība starp insaitu un vecumu, kā arī pastāv statistiski nozīmīga negatīva saistība starp insaitu un identitātes distresu, taču nepastāv statistiski nozīmīga saistība starp identitātes distresu un vecumu, pašrefleksiju un vecumu, pašrefleksiju un insaitu. Vēl pētījumā tika noskaidrots, ka nozīmīgāks identitātes distresa prognozētājs ir insaits nevis pašrefleksija.

Atslēgas vārdi: identitāte, identitātes distress, pašrefleksija, insaits, jauno pieaugušo vecumposms

The goal of this study was to examine what kind of relationships between identity distress, self- reflection, insight and age exist, putting emphasis on the role of self - reflection and insight in the context of identity distress. And also whether the psychometric measures of adapted versions of the surveys in Latvian are similar to the original versions in English. The study focused on 102 students aged 19 - 29, 82 of whom were women and 20 - men. The level of identity distress was measured by using Identity Distress Survey (IDS; Berman, Montgomery, & Kurtines, 2004) which was adapted into Latvian within the study. Levels of self - reflection and insight were measured by using Self - reflection and Insight Scale (SRIS; Grant, Franklin & Langford, 2002), which was also adapted into Latvian within the study. The psychometric measures of both of the surveys are realiable and both of them can be used to analyze the data of the study. The results of the study show that statistically significant positive relations between self - reflection and identity distress and also age and insight exist as well as statistically significant negative relation between insight and identity distress exists. The results of regression analysis showed that insight is greater predictor of identity distress than self -reflection. But statistically significant relationships between identity distress and age; self – reflection and age and also self – reflection and insight were not found.

Key words: identity distress, self-reflection, insight, young adults aged 19-29.