Atšķirības starp fonētiskās un semantiskās informācijas kodēšanu atmiņā

Abstract

Petījuma mēķis bija noskaidrot, vai dalībnieki no grupas ar semantisko kodēšanu iegaumēs vairāk vārdu, nekā dalībnieki no kontrolgrupas un grupas ar fonētisko kodēšanu. Dalībnieki ir 10.–12. klašu skolēni – kopā 90 (49 sievietes un 41 vīrietis) vecumā no 16 līdz 19 gadiem. Procedūra balstās uz metodi, kas bija izmantota Kreika un Tulvinga (Craik & Tulving, 1975) pētījumos. Dalībnieki nejauši bija sadalīti vienā no trim grupām – pa 30 cilvēkiem katrā – kontrolgrupā un divās eksperimentālās grupās. Dalībniekiem bija demonstrēti slaidi ar 20 lietvārdiem ar 2 sekunžu intervālu. Kontrolgrupa sekoja līdzi prezentācijai, grupa ar fonētisko kodēšanu izrunāja vārdus, grupa ar semantisko kodēšanu kategorizēja vārdus. Beigās dalībnieki pierakstīja iegaumētus vārdus. Rezultāti liecina, ka starp visām trīm grupām pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības, grupa ar semantisko kodēšanu reproducēja nozīmīgi vairāk vārdu.

The purpose of this study was to find out whether participants from the group where semantic encdonding is used, will recall more words than participants from the controlgroup and from the group with phonetic encoding. Participants – 90 pupils from 10-12 grades (49 female and 41 male) aged 16 to 19 years. The procedure is based on method that was used in Craik and Tulving (1975) experiments. Participants were randomly divided into three groups of 30 people in each – controlgroup and two experimental groups. Participants were shown slides with 20 nouns at interval of 2 seconds. Controlgroup watched closely the presentation, group with phonetic encoding pronounced words, group with semantic encoding categorized words. At the end participants wrote down remembered words. Results show that there are statistically significant differences between all three groups, group with semantinc encoding recalled significantly more words.