Tēlotājas mākslas darbi filmās kā semiotiski kodi un to nozīmes izpratne vizuālās mākslas stundās

Abstract

Kino ir būtiska mūsdienu skolēna dzīves sastāvdaļa, tāpēc svarīgi par to runāt arī skolā, lai skolēnos raisītu lielāku interesi par mācību saturu un procesu. Darbā "Tēlotājas mākslas darbi filmās kā semiotiski kodi un to nozīmes izpratne vizuālās mākslas stundās" pētīts, kā vizuālās mākslas darbi filmās veido semiotiskus kodus un kādas ir to izpratnes iespējas vizuālās mākslas stundās skolā. Pētījumā apskatīti kino semiotiskie aspekti, kino valodas struktūra un izteiksmes līdzekļi. Pētīts tēlotājas mākslas darbu kā semiotisku kodu lietojums filmās, analizējot Larsa fon Trīra filmu "Melanholija" un Andreja Tarkovska darbu "Solaris". Veikta uzdevumu kopas metodiskā izstrāde tēmas apguvei vizuālajā mākslā skolā, lasāms tēmas aprobācijas izvērtējums un analīze, secinot, ka pētījuma mērķis ir sasniegts, neraugoties uz neveiksmēm tēmas aprobācijā.

Cinema is significant part of modern pupil's life, therefore it's important to speak about cinema at school, to make pupils become more interested in their studies. In work "Fine art works in films as semiotic codes and their meanings comprehension in visual arts lessons" author has done research on how fine art works are used in films as semiotic codes and what are their comprehension options during visual arts lessons. In this research author examined semiotic aspects of cinema, structure of cinema language and ways how cinema make it's poetic expressions. Also analized the use of fine art works as semiotic codes in Lars von Trier's film "Melancholia" and Andrei Tarkovsky's film "Solaris" as well as accomplished methodical development of excersises to acquire theme at school in visual arts lessons. Author has made theme's approbation assessment and analysis concluding that the aim of research is achieved successfully despite failures during theme's approbation at school.