Iegūtās augstākās izglītības jomas ietekme uz bezdarba risku Eiropas valstīs

Abstract

Šis darbs aplūko faktorus, kuri var ietekmēt bezdarba risku indivīdam ar iegūto augstāko izglītību 26 Eiropas valstīs. Tiek atsevišķi apskatīts bezdarbs, kurš ilgst vismaz trīs mēnešus un vismaz vienu gadu. Analīze tiek veikta izmantojot divlīmeņu modelēšanu, aplūkojot mikro- un makrolīmeņa faktorus. Mikrolīmenī tiek aplūkoti vecuma, dzimuma, izglītības jomas, sociālās klases un imigrācijas efekti. Šie efekti tiek aprakstīti gan katrai no aplūkotajām valstīm, gan reģionu un Eiropas līmenī. Analizētie makrofaktori atspoguļo valsts augstākās izglītības sistēmas struktūru un darba tirgus regulēšanu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tieši izglītības jomas efektiem, gan mikro-, gan makrolīmenī. Tiek pārbaudītas hipotēzes par valsts raksturojošo lielumu ietekmi uz izglītības jomu efektu lielumiem un uz bezdarba risku.

This work examines factors that can influence the risk of unemployment of an individual with higher education in 26 European countries. The author separately studies unemployment periods of at least three months and at least one year. In the analysis, two-level modeling is used, considering micro and macro level factors. On the micro level, he studies the effects of age, gender, field of study, social class, and migration. These effects are examined for each of the countries and on the regional and European levels. The macro factors measure country’s higher education system’s structure and labour market regulation. Special attention is paid to field of study effects, both on the micro and macro levels. The author tests hypotheses of the impacts of country characteristics on the size of field of study effects and on unemployment risk.