Strukturālā bezdarba līmeņa pārmaiņas Baltijas valstīs: 2002.-2010. gads

Abstract

Pētījumā tiek analizēts bezdarba līmeņa pārmaiņu raksturs no 2002.-2010. gadam Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Bezdarba līmeņa izmaiņu dekompozīcija pēc profesijām un pēc nozarēm parāda, ka strukturālais bezdarba līmenis Baltijas valstīs ir nedaudz samazinājies, bet ne vairāk kā par 1%. Krīzes laikā bezdarba līmeņa pārmaiņas bija galvenokārt cikliskas. Darba tirgū pastāvošās neatbilstības analīze neparāda būtiskas izmaiņas neatbilstībā. Bezdarba samazināšanai būtiski ir veicināt pieprasījumu ekonomikā, kā arī apmācīt bezdarbniekus. Saskaņā ar probit regresijas analīzes rezultātiem bezdarba riskam visvairāk pakļauti ir vienkāršo profesiju, būvniecības un rūpniecības nozaru pārstāvji. Vismazākā bezdarba riska profesijas ir vadītāji, speciālisti un lauksaimniecības darbinieki, bet nozares – lauksaimniecība un sabiedriskā sektora nozares.

Atslēgvārdi: Strukturālais bezdarbs, cikliskais bezdarbs, bezdarba risks, neatbilstība, probit regresija

The research analyses the nature of the change in the unemployment from 2002 to 2010 in Latvia, Lithuania and Estonia. The decomposition of the change in unemployment rate according to the occupation and the sector shows that the structural unemployment rate in the Baltic countries has slightly decreased, but the change does not exceed 1%. During the crisis the changes in the unemployment rate were largely cyclical. The labour market mismatch analysis does not identify significant changes in the mismatch. In order to decrease the unemployment rate it is important to raise the demand within the economy, as well as to provide training for the unemployed. According to the probit regression analysis people in elementary occupations, construction and manufacturing are most exposed to the unemployment risk. Managers, specialists, people in agriculture and public sector are less prone to the unemployment risk. Key words: Structural, cyclical unemployment, unemployment risk, mismatch, probit