Partiju politiskās komunikācijas efektivitāte: Nacionālās Apvienības gadījums

Abstract

Darba tēma ir “Partiju politiskās komunikācijas efektivitāte: Nacionālās Apvienības gadījums.” Darba izpētes jautājums ir: kurš no diviem politiskās komunikācijas veidiem ir bijis efektīvāks Nacionālās apvienības gadījumā?No izpētes jautājuma izriet arī darba mērķis – noskaidrot, kurš no politiskās komunikācijas veidiem ir bijis efektīvāks Nacionālās apvienības gadījumā 11. Saeimas vēlēšanās. Tika secināts, ka darba hipotēze ir apstiprinājusies. Starp Nacionālās apvienības vēlētājiem masu politiskā komunikācija ir izrādījusies efektīvāka nekā starppersonu politiskā komunikācija. Abu politiskās komunikācijas veidu efektivitāte tika noskaidrota, balstoties uz iepriekš izstrādātu politiskās komunikācijas efektivitātes novērtēšanas sistēmu (kas veidotam modificējot un pielāgojot Rīdigera Šmita – Beka metodoloģiju). Atslēgvārdi: politiskā komunikācija, efektivitāte, starppersonu komunikācija, masu komunikācija.

The theme of the research is „The efficiency of the political communication of the parties: the case of National Alliance”. The research question is: which of the two types of political communication has been more effective in the case of the National Alliance? The aim of this research - to find out which types of political communication have been more effective during the 11th Parliamentary elections for the National Alliance. It was concluded that the hypothesis of the research was proved. The mass political communication among the National Alliance electorate has proved to be more effective than interpersonal political communication. The effectiveness of both types of political communication has been clarified based on the evaluation system of the effectiveness of political communication (using modified and adapted metodology by Rudiger Schmitt – Beck). Key words: political communication, efficiency, interpersonal communication, mass communication.