Dabīgo vielu un to atvasinājumu antioksidatīvā darbība

Abstract

Šajā darbā tika pētīta četru savienojumu (kvercetīna, miricetīna, indol-3-karbinola un ipriflavona) antioksidatīvā darbība. Kā metodes tika izmantotas gēla elektroforēze neitrālos apstākļos un spektrofotometriskā kinētiskā analīze. Dati tika analizēti izmantojot Stjūdenta t-testu. Pēc eksperimentā iegūtajiem rezultātiem kvercetīns, miricetīns un indol-3-karbinols (I3K) uzrādīja plazmīdas DNS pasargājošās īpašības no Fentona reaģenta izraisītiem oksidatīviem bojājumiem reakcijā in vitro, taču bez statistiskās ticamības (p<0,05) pret negatīvo kontroli (NK). Visstiprākās antioksidatīvās īpašības šiem savienojumiem bija novērotas sekojošās koncentrācijās: kvercetīnam - 5µM un 10µM, miricetīnam - 10µM un indol-3-karbinolam - 5µM. Ipriflavons atkārībā no koncentrācijas statistiski ticami pasargāja DNS no oksidatīviem bojājumiem koncentrācijas 1µM, 5µM un 10µM. Atslēgas vārdi: oksidatīvais stress, brīvie radikāļi, antioksidanti, flavonoīdi, gēla elektroforēze, spektrofotometrija.

Aim of this study was to test the antioxidant activity of four compounds (quercetin, myricetin, indole-3-carbinol and ipriflavone). The gel electrophoresis under neutral conditions and kinetic spectrophotometric analysis were used as methods. Student’s t-test has been chosen for statistical data analysis. Quercetin, myricetin and indole-3-carbinol were effective in preventing Fenton reagent induced oxidative DNA damage, but no statistical significances (p<0.05) compared to the negative control were observed. These antioxidative properties was observed at the following concentrations: quercetin - 5μM and 10μM, myricetin - 10μM and indole-3-carbinol - 5μM. Ipriflavone in concentration-dependent manner, manifested a statistically significant DNA protective capacity from H2O2-induced oxidative damage at 1μM, 5μM and 10μM concentrations. Key words: oxidative stress, free radicals, antioxidants, flavonoids, gel electrophoresis, spectrophotometry.