Arhitektūra kā profesija

Abstract

Bakalaura darba nosaukums ir ”Arhitektūra kā profesija”. Pētījuma mērķis ir veikt socioloģisku arhitektūras kā profesijas izpēti. Teorētisko ietvaru veido pieejas no Vēbera, Marksa, Burdjē un Beka socioloģiskajām teorijām. Izvirzu sešus pētījuma uzdevumus. Darbā izmantotas kvalitatīvās pētniecības metodes, tiešie un netiešie datu avoti. Tiešie datu avoti ir novērojums un daļēji strukturētas intervijas; netiešie datu avoti - nestrukturētas intervijas. Pētījuma ietvaros izpildīti visi pētījuma uzdevumi, atklājot profesijas kā aicinājuma klātbūtni arhitektūrā kā profesijā, kā arī norādot uz atsvešinātā darba iezīmēm profesijas ietvaros; pētījumā īpaši izceļu sadarbības un atbildības īpašo nozīmi, kā arī nepieciešamību pēc arhitekta un sabiedrības mijiedarbības un komunikācijas.

The title of the Bachelor thesis is „Architecture as a profession”. The purpose of this paper is to offer a sociological research on architecture as a profession. The theoretical basis of the research frame approaches from the sociological theories by Weber, Marx, Bourdieu and Beck. Within the research I open six tasks of inquiry. The empirical study is based on qualitative methods. Observation and partly structured interviews are the primary data, unstructured interviews – secondary data. All tasks of inquiry get fulfilled during the research by revealing the presence of the vocation within the architecture as a profession, indicating the marks of alienated work within profession, and highlighting the importance of cooperation and responsibility, as well as the exigency of interaction and communication between society and an architect.