Latvijas un Eiropas kosmosa sadarbības attīstības prognoze

Abstract

Pētījumā prognozēta optimāla iespējamā Latvijas rīcība Eiropas kosmosa izpētes programmu un politikas sadarbību jomā, laika periodā pēc Sadarbības līguma parakstīšanas ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA, 2013.gada marts). Apskatītas iespējamās trīs rīcībpolitikas alternatīvas. Nulles scenārijs, kad Latvijas valdība ieņem pasīva vērotāja lomu, ļaujot sadarbībai attīstīties ieinteresēto aktoru izrādītās iniciatīvas virzienā un apjomā. Otrā scenārijā apskatīta izvēle ieviest limitētu sadarbību ar EKA, saglabājot Sadarbības valsts statusu uz 10 gadiem. Trešajā scenārijā analizēta iespējami pilna sadarbība ar EKA, kļūstot par dalībvalsti pēc procedurāla 5 gadu sadarbības valsts termiņa. Pētījumā izmantota prognozēšanas (forecasting, foresighting) metode, kas ietver sevī trīs scenāriju studijas, rīcībpolitikas ieviešanas izmaksu - ieguvumu analīzi, ekspertu vērtējumus, SVID analīzi. Vērsta uzmanība uz dažādu valstu pieredzi, ieviešot savu kosmosa rīcībpolitiku ES kontekstā.

In the research foreseen the optimal possible action of the Latvian State to cooperate with Europe in scope of Space exploration program and policy during the period after signing of Cooperation Agreement with ESA (March 2013). Three possible scenarios of a policy are considered. Zero scenario foresees a passive role of observer to the Latvian Government. The second scenario predicts an option to introduce a limited cooperation with ESA and for 10 years maintain the status of Cooperation State. The third scenario forecasts the maximally complete cooperation with ESA, when after procedural 5 year term of Cooperation State Latvia becomes a Member State. The research used a method of forecast, which consists of study of three scenarios, cost benefit analysis of policy implementation, expert assessments and SWOT analysis. Some attention is paid to the experience of different countries in period of introduction its space policies in the EU context.