Eiropas Savienības un NATO sadarbība kiberaizsardzības jomā
Author
Spūlis, Mārtiņš
Co-author
Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāte
Advisor
Rostoks, Toms
Date
2015Metadata
Show full item recordAbstract
Līdz ar kiberdraudu pieaugumu būtu nepieciešama efektīva institūciju sadarbība, tāpēc šī darba ietvaros tiek apzināta ES-NATO sadarbība kiberaizsardzības jomā un tās nozīmīgākās tendences. Darbā tiek identificēti kibertelpā nozīmīgākie aktieri un aktuālākie draudi, kā arī vērtētas organizāciju iespējas un nepieciešamība sasniegt augstāko starp-institucionālās sadarbības modeli - kolaborāciju. Tiek secināts, ka ES-NATO sadarbība kiberaizsardzības jomā neatbilst starp-institucionālai kolaborācijai, bet tai tuvojas. Draudus ES-NATO kibervidē rada: valstiskie aktieri – Krievija, Ķīna, Irāna, Ziemeļkoreja; un nevalstiskie aktieri. Problēmas ES-NATO sadarbībai rada atšķirīgais dalībvalstu ieguldījums kiberaizsardzības jomā, informācijas apmaiņas trūkums, Turcijas-Kipras attiecības, politiskās gribas trūkums un spiegošanas skandāli. An effective inter-institutional cooperation is necessary to respond to even higher cyberthreat levels. This work researches EU’s and NATO’s cooperation process, their challenges and recent tendencies. Additionally, an evaluation of EU`s and NATO`s chances and necessity to reach the highest level of inter-organizational cooperation – collaboration – is proposed. EU-NATO cooperation does not yet meet the criteria for collaborative cooperation but the pattern is moving towards it. The highest cyber threats to EU and NATO pose: state actors – Russia, China, Iran, North Korea; and various non-state actors. There are a number of problems within EU-NATO cooperation which need to be solved - different levels of commitment in cyber capability development, lack of information exchange, the Turkey-Cyprus relationship, and mutual spying scandals.