Hormonālās izmaiņas pusaudžiem ar aptaukošanos

Abstract

Latvijā pieaug aptaukošanos biežums bērnu un pusaudžu vidū. Pētījuma mērķis bija analizēt, vai hormonālo izmaiņu ietekmi uz svara palielināšanas pusaudžiem. Metodes: Darbs bija veikts BKUS (novietne Gaiļezerā) ambulatorā nodaļā. Retrospektīvi tika analizēti slimības vēstures 12- 16 gadus veciem pacientiem ar diagnozi „Virssvars” un „Aptaukošanās” no 01.09.2014 līdz 01.04.2015. Pacientiem tika novērtēti sekojoši parametri: vecums, dzimums, svars, augums, dzimšanas svars, TSH (mU/l); fT4 līmeni (pmol/l); prolaktīna līmenis asinīs (ng/ml); kortizola līmenis asinīs (nmol/l). Tika salīdzināti pacienti ar un bez hormonālām izmaiņām. Rezultāti: Pētījuma ietvaros bija izanalizēti 125 pacientu ieraksti (70 zēni un 55 meitenes). Vidējais pacientu vecums bija 13.6 gadi (SD±1.2). Diagnoze „virssvars” bija 34 pacientiem (27.20%); aptaukošanās bija 91 pacientam (72,80%). No mūsu pacientu kopas 56 cilvēkiem (44.80%) bija konstatētas hormonālas izmaiņas pēc bioķīmijas analīzēm: 32 bija primāra hipotireoze (25.60% no pacientu kopas, 57.10% no visam hormonālam izmaiņām); 11 pacientiem bija hiperprolaktīnēmija (8.80% no pacientu kopas, 19.60% no visiem hormonāliem traucējumiem); 23 pacientiem (18.40% no pacientu kopas, 41.00% no visam hormonālam izmaiņām) - hipokortizolēmija. Papildus, astoņiem cilvēkiem (6.4% no pacientu kopas) bija divu vai visu trīs hormonālu izmaiņu kombinācija. Hipokortizolēmija ticami biežāk sastopama meitenēm – 15 gadījumi no 23 (65.21%; p=0.035). Nav atrasta ticama korelācija starp dzimšanas svaru un svaru pusaudžu vecumā. (r=-0.069). Secinājumi: Pusaudžiem ar virssvaru un aptaukošanos bieži novēro hormonālas izmaiņas (44.80%), kas nereti kombinējas. Pētītajā pacientu kopā primāra hipotireoze bija novērojama biežāk (25.60% pacientu) kā minēts literatūras datos par hipotireozes izplatību populācijā kopumā, pie tam, tās biežums neatšķīrās starp dzimumiem. Hipokortizolēmija ticami biežāk bija sastopāma meitenēm.

In Latvia prevalence of obesity among children and adolescents is rising. The aim was to analyze whether hormonal changes influence weight gain in adolescents. Methods: The work was carried out in BKUS (Gaiļezers) ambulatory department. Retrospectively we analyzed the medical history of 12-16 year old adolescents with a diagnosis of "overweight" and "obesity" from 01.09.2014 till 01.04.2015. The following parameters were evaluated in patients: age, sex, weight, height, birth weight, TSH (mU/l); FT4 levels (pmol/l); prolactin levels (ng /ml); cortisol levels in the blood (nmol/l). These parameters were compared in patients with and without hormonal changes. Results: In total records of 125 patients (70 boys and 55 girls) were analyzed. The average age of patients was 13.6 years (SD ± 1.2). Diagnosis “overweight” was found in 34 patients (27.20%); Obesity was found in 91 patients (72.80%). Within our patient group hormonal changes in biochemical analysis were found in 56 people (44.80%): 32 had primary hypothyroidism (25.60% of the patient group, 57.10% of all the hormonal changes); 11 patients had hyperprolactinemia (8.80% of the patient group, 19.60% of all hormonal disorders); 23 patients (18:40% of the patient group, 41.00% of all the hormonal changes) - hypocortisolemia. In addition, eight people (6.4% of patients in group) had two or all three of the hormonal changes. Hypocortisolemia was significantly more common in girls - 15 cases of 23 (65.21%, p = 0.035). We haven’t found a significant correlation between birth weight and the weight in adolescence. (r = -0.069). Conclusions: In adolescents with overweight and obesity hormonal changes and its combination are often observed (44.80%). In our patient group primary hypothyroidism was observed more frequently (25.60% of patients) as referred to in the literature data on the prevalence of hypothyroidism in the total population as a whole, wherein, the frequency did not differ between the sexes. Hypocortisolemia occur significantly more common in girls.