Clostridium difficile infekcijas gadījumu analīze stacionārā Latvijas Infektoloģijas Centrs

Abstract

Clostridium difficile slimību (CDI) skaits pēdējos gados dramatiski pieaug. Vienu no svarīgākajiem šīs problēmas aspektiem var atrisināt, ja tiks kvalitatīvi un kvantitatīvi izvērtēti iespējamie riska faktori, kas predisponē Clostridium difficile slimības attīstību. Pētījuma mērķis bija atrast nozares, kur tiek pārmērīgi izmantotas plaša spektra antibiotikas, kas veicina slimības incidences pieaugumu, kā arī novērtēt laboratorisko rādītāju izmaiņas atkarībā no slimības smaguma pakāpes. Retrospektīvā pētījuma laikā, tika analizētas 60 Latvijas Infektoloģijas centrā stacionētu pacientu medicīniskās kartes 2014.-2015. g. periodā, kuriem tika apstiprināta diagnoze – Clostridium difficile infekcija (ar polimerāzes ķēdes reakciju vai imunoloģiskiem testiem uz baktērijas toksīniem). Galvenie analizējamie parametri pētījuma laikā bija: leikocītu skaits, C reaktīvā proteīna koncentrācija serumā, lai novērtētu iekaisuma smagumu, kā arī caurejas biežums dienā. Pētījumā laikā tika novērots, ka pacienti, kuriem slimība noris smagāk, ir vecāki par pacientiem, kuriem slimība noris vidēji smagi, kā arī tiem atzīmē palielinātu leikocītu skaitu, augstāku C reaktīva proteīna līmeni serumā, kas var ļaut domāt par slimības iekaisuma aktivitātes pakāpi. 17% no visiem izpētītiem pacientiem bija CDI smaga forma. Izejot no veiktā pētījuma, iekaisuma aktivitātes diagnosticēšanai var lietot gan C reaktīvā proteīna līmeni serumā, gan leikocītu skaitu. Taču C reaktīvais proteīns ir vairāk statistiski ticams (p=0) marķieris smagu CDI gadījumu identificēšanai, nekā leikocītu skaits (p=0,027). Pacientiem ar smagu slimības gaitu bija daudz augstāka C reaktīvā proteīna koncentrācija serumā, salīdzinājumā ar pacientiem, kam slimības gaita bija vidēji smaga.

Clostridium difficile infection (CDI) are on a dramatic rise as of late. Among the main aspects of fighting this problem is the assessment of both quantitative and qualitative risk factors. One of the goals of my research was to understand which medical conditions (and its antibiotics treatment) subsequently resulted in CDI. As well to understand what is the main factors of developing severe CDI form. My retrospective research was based on 60 inpatients of the Latvian Infectology Centre in 2014-2015. The main values of my research analysis included C-reactive protein, leukocytes count, and diarrhea freqency per day. Comparison of severe and non-severe CDI revealed that severe from is much usual in older patients and patients with significantly higher C-reactive protein and leykocytes counts. From all investigated patients 17% had severe form of Clostridum difficile infection. Calculations have revealed that C protein and leykocytes counts are the best inflammatory diagnostic markers while C–reactive protein is more statistically reliable (p=0) for severe Clostridium difficile infection detection than leykocytes count (p=0,027). Patients with severe Clostridium Difficile form had much higher C-reactive protein level in blood comparing to patients with non-severe Clostridium difficile infection form.