Psihoemocionālie riski ārstniecības iestādē nodarbinātajiem un to risināšanas iespējas

Abstract

Psihoemocionālais risks ārstniecības iestādē nodarinātajiem un to risināšanas iespējas. Briedīte B., zinātniskā vadītāja: asoc. profesore, Dr.med. Ženija Roja. Maģistra darbs, 80 lappuses, 26 attēli, 1 tabula, 34 literatūras avoti, 16 pielikumi. Latviešu valodā. Darbs sastāv no 4 daļām. Literatūras analīzes daļā analizēta pieejamā literatūra par stresu, izdegšanas sindromu un apmierinātību ar dzīvi veselības aprūpes iestādē nodarbinātajiem. Veikta ārstniecības iestādē nodarbināto, kuri strādā ar garīgās veselības traucējumu pacientiem, aptauja, lai noskaidrotu šo darbinieku viedokli par psihoemocionālo risku darbā. Kontroles grupā ietilpa farmācijas ražošanā nodarbinātie. Aptauja bija vērsta uz izdegšanas sindroma un stresa noteikšanu darbiniekiem, kā arī tika noskaidrota darbinieku apmierinātība ar pašreizējo dzīvi, t.s. darba dzīvi. Igūtie rezultāti ļauj secināt, ka aprūpē nodarbinātie izjūt lielāku stresu un neapmierinātību ar dzīvi, nekā tie darbinieki, kuri nestrādā ar pacientiem. Aprūpē nodarbinātie ir samērā ciniski pret savu darbu un izjūt profesionālās efektitātes trūkumu. Tika izstrādāti preventīvie pasākumi minēto risku mazināšanā, uzrakstīti secinājumi un prakstiskās rekomendācijas. Atslēgas vārdi: izdegšanas sindroms, stress, apmierinātība ar dzīvi, ārstniecības iestāde, darbinieki.

Evaluation of psycho-emotional risks for medical institution workers and possible solutions. Briedīte B., supervisor: Dr.med., asoc. prof. Roja Ž.. Master work, 80 pages, 26 pictures, 1 table, 34 literature sources, 16 supplements. Latvian language. The work consists of 4 parts. In literature analysis part is analyzed available literature about stress, burnout syndrome and life satisfaction for medical institution workers. The survey was carried out for medical institution employees, who work with patients who have mental health disorders, to find out their point of view about psycho-emotional risks at work. Control group consisted of pharmaceutical production employees. The survey focused on burnout syndrome and stress determination of employees, also was found out satisfaction with current life, the so-called working life of those workers. The results allow to conclude, that care workers feel more stress and dissatisfaction with life than those employees who do not work with patients. Social care workers are more cynical to their work and feel lack of professional effectiveness. There was developed preventive measures for above mentioned risks’ reduction. The preventive measures was developed for the reduction of above mentioned risks, written conclusions and practical recommendations. Keywords: burnout syndrome, stress, statisfaction with life, medical institutions, employees.