Klimata rīcībpolitikas barjeras Latvijā un to mazināšanas mehānismi

Abstract

Notikumi starptautiskajās klimata sarunās un ES ietvaros ir iezīmējuši ceļu uz oglekļa mazietilpīgu nākotni, bet tālāka attīstība ir nepieciešama gan starptautiskā, gan nacionālā līmenī. Barjeras klimata rīcībpolitiku ieviešanai ir izplatītas visā pasaulē, neatkarīgi no valsts ekonomiskā, tehnoloģiskā vai politiskā stāvokļa. Klimata politikas barjeras ietekmē klimata pārmaiņu risinājumu efektivitāti, godīgumu un ietekmi. Šis pētījums koncentrējas uz klimata rīcībpolitikas barjerām Latvijā, analizē to ietekmi un meklē risinājumus. Izmantojot ekspertu intervijas, aptaujas un politikas plānošanas dokumentu analīzi ir noskaidrots, ka Latvijā ir novērojamas visas literatūrā minētās barjeras, tomēr visizteiktākās ir ekonomiskās, politiskās, finansiālās un institucionālās barjeras. Šīs barjeras ir arī visgrūtāk ietekmēt, jo tās ir atkarīgas no starptautiskās ekonomikas, dialoga starp politiskajiem aktieriem, pieejamā finansējuma, cilvēkresursiem un zināšanu (ieskaitot datu) pieejamības.

Recent developments in the climate talks have paved the road to a carbon free future, however progress both on national and international level is required. Barriers to climate change policy are found throughout the world, independent of countries economic, technological and political state. Climate policy barriers impact the efficiency, equity and effectiveness of climate change measures. Research „Climate policy barriers in Latvia and mechanisms for overcoming them” concentrates on climate policy barriers in Latvia and examines their impact and looks for potential solutions. Using expert interviews and survey, as well as the analysis of policy planning documents, it is determined that all types of barriers referred to in the literature review are evident. However economic, political, financial and institutional barriers are found to have a more impactful nature on policy implementation in Latvia. These barriers are also harder to mitigate as they rely on international economic, political dialogue, available funding, human resources and knowledge (incl. data).