Darba stresa, prokrastinācijas un stresa pārvarēšanas stratēģiju saistība strādājošiem un to atšķirības starp paaudzēm.

Abstract

Maģistra darba pētījuma mērķis bija noskaidrot vai pastāv statistiski nozīmīga saistības starp darba stresu, prokrastināciju un stresa pārvarēšanas stratēģijām, un vai pastāv nozīmīgas atšķirības šajos rādītājos dažādās paaudžu grupās. Pētījumā piedalījās 119 nodarbinātie, vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Vidējais vecums 31,87 gadi. No respondentiem 89 sievietes un 30 vīrieši. Pētījumā tika izmantota sekojošas metodes: Darba Stresoru skalas (JSS- Job Stressor scales, Paul E. Spector & Jex, 1997). Aptauju latviešu valodā adaptējusi Evija Gaile bakalaura darba, apmierinātības ar darbu saistībā ar stresu darba vietā, ietvaros, 2013); Prokrastinācijas aptauja un atslēga (Procrastination Scale, Lay 1986), Latvijā aptauju adaptējusi Renāte Buliņa, 2011; Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja (The Coping Orientation of Problem Experience/COPE/ Inventory, Signes Knipšes adaptētā versija, 2010.; Demogrāfiskie dati: vecums, dzimums, vai ir studijas paralēli darbam Iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka nepastāv statistiski nozīmīga saistība starp stresu un prokrastināciju. Pastāv statistiski nozīmīga saistība starp darba stresoru skalu “organizatoriskie ierobežojumi” un “uz problēmu risināšanu orientētu balstīto stresa pārvarēšanas stratēģiju”. Pastāv statistiski nozīmīga un negatīva saistība starp “uz problēmām orientētu stresa pārvarēšanas stratēģiju un “prokrastināciju”, kas nozīmē, ka cilvēki ar augstāku prokrastinācijas līmeni šo stratēģiju izmanto mazāk. Pastāv statistiski nozīmīga un pozitīva saistība starp “izvairīšanās stratēģiju” un “prokrastināciju”, kas apstiprina, ka prokrastinācija ir izvairīšanās stratēģija. Pastāv statistiski būtiska atšķirība starp paaudzēm prokrastinācijas un darba stresoru skalā “fiziskie simptomi”. Vecākās paaudzes uzrāda augstākus fizisko simptomu sūdzības. Atšķirības prokrastinācijas skalā norāda, ka pastāv atšķirības prokrastinācijas līmenī starp vecāko un jaunāko paaudzi. Rezultāti rāda, ka “Uz problēmu risināšanu orientētā stresa pārvarēšanas stratēģija” un “izvairīšanās” kā stresa pārvarēšanas stratēģija prognozē 48% no prokrastinācijas skalas. Atslēgas vārdi: darba stress, prokrastinācija, stresa pārvarēšanas stratēģijas, paaudzes.

The aim of the research was to find out whether there is a statistically significant relationship between work stress, prostration and stress coping strategies, and whether there are significant differences in these indicators in different generations. In the research paticepated 119 employees aged 18-65. The average age is 31.87. Of all respondents, 89 were women and 30 men. In the research were used 3 questionaaries: JSS- Job Stressor scales, Paul E. Spector & Jex, 1997.; Procrastination Scale, Lay 1986, The Coping Orientation of Problem Experience/COPE/ Inventory, adapted by Signes Knipse, 2010. And demographical indecators: age, gender, is or is not studying while employed. The results showes that there is no statistically significant relationship between stress and procrastination. There is a statistically significant relationship between the work stressor scale "organizational constraints" and the "problem-solving based stress coping strategy". There is a statistically significant and negative relationship between the "problem-oriented stress coping strategy" and "procrastination", which means that people with higher levels of procrastination use this strategy more less. There is a statistically significant and positive relationship between the "avoiding strategy" and "procrastination," which confirms that procrastination is an avoidance coping strategy. There is a statistically significant difference between generations in the "physical symptoms" of the degree of prostration and work stressors. Older generations show higher physical symptoms complaints. Differences in the procrastination scale indicate that there are differences in the level of procrastination between the older and the younger generation. The results show that “problem-solving stress coping strategy" and "avoidance strategy" as a strategy for stress management predict 48% of the procrastination. Keywords: work stress, procrastination, stress coping strategies, generations.