Cilvēka faktors dzelzceļa transporta nozarē saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā

Abstract

“Cilvēka faktors dzelzceļa transporta nozarē saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā”. Darba autors: Viktors Kislovs. Darba vadītājs: asoc. prof. Dr. sc. admin. Henrijs Kaļķis. Darbs izklāstīts uz 76 lpp., ietver 29 attēlus, 18 tabulas, 10 pielikumus un 45 informatīvos avotus. Maģistra darbs sastāv no 4 daļām. Pirmajā daļā veikta literatūras analīze par dzelzceļa transporta nozari kopumā, par atslēdznieku profesijā sastopamajiem darba vides riskiem, kā arī par cilvēka faktoru darbā. Otrajā daļā apskatītas pētījumā izmantotās metodes. Trešajā daļā apkopoti strādājošo aptaujas analīzes rezultāti, darba vides riska faktoru novērtēšanas rezultāti, ar FMEA, KLA metodēm iegūtie rezultāti, kā arī rezultāti, kas iegūti ar cilvēka faktora ietekmes un pārējo iesaistīto atbildības daļas noteikšanas metodiku. Ceturtajā daļā izstrādāti preventīvie un aizsardzības pasākumi, kas ietver aizsardzības līdzekļu, aprīkojuma un instrumentu izvēli, kas mazinās darba vides riska faktoru ietekmi. Apkopoti ieteikumi cilvēka faktora ietekmes mazināšanai. Rezultātos iegūts, ka pilnveidojot tehnoloģisko procesu iespējams ne tikai uzlabot produkcijas kvalitāti, bet arī samazināt kļūdu un nelaimes gadījumu skaitu. Secināts, ka cilvēka kļūdas pilnībā nav iespējams novērt, bet ir iespējams, noteikt to rašanās biežumu, cēloņus un sekas.

“Human factor in the railway sector in relationship with accidents at work ”. Author: Viktors Kislovs. Supervisor: assoc. prof. D. Sc. (Admin.) Henrijs Kaļķis. Thesis are presented on 76 pages, have 29 illustrations, 18 tables, 10 appendixes and 45 information sources. Master's Thesis consists of four parts. The first part is analysis of literature about railway transportation sector as a whole and about workplace environment risks present in mechanics profession as well as human factor at work. The second part discusses the methods used in the study. In the third part results of workers survey analysis, results of work environment risk factor assessment, results of FMEA and FTA, as well as results acquired with methodology for determining the impact of the human factor and the other participating responsibility share are summarized. In the fourth part preventive and protective measures are developed, including selection of protective equipment, utilities and tools that will lessen the impact of work environment risks. Suggestions for lessening of the impact of human factor are summarized. Results show that with improving technological process its possible not only to make production quality better, but also to reduce the number of errors and accidents. Author concludes that its impossible to prevent all the human errors, but it is possible to determine frequency of occurrence, causes and consequences of these errors.