Propelantu stabilizatoru aktivācijas enerģiju noteikšana

Abstract

Propelantu stabilizatoru aktivācijas enerģiju noteikšana. Paulausks A., zinātniskais vadītājs asoc. prof. Mekšs P. Maģistra darbs, 58 lapas, 8 attēli, 24 tabulas, 30 literatūras avoti, 8 pielikumi. Latviešu valodā. Darba gaitā pielietotas kursa darbos izstrādātas propelantu stabilizatoru analītiskās metodes, tika veikta šo metožu validācija. Analītiskās metodes ir piemērotas gan svaigu, gan vecinātu propelantu paraugu analizēšanai. Propelantu stabilizatoru aktivācjas enerģijas noteikšanai paraugi tika analizēti svaigi, pēctam tika veiktas analīzes vecināšanas gaitā. Paraugi tika vecināti tos izturot noteiktu laiku slēgtā konteinerā, paaugstinātā temperatūrā izotermiskos apstākļos. No iegūtajiem datiem par stabilizatora daudzumu atkarībā no vecināšanas laika un temperatūras tika noteiktas reakcijas pakāpes, minizējot iegūto datu standartnovirzes ar programmēšanas valodu Python. Izmantojot reakcijas pakāpi, kas sniedz mazāko datu standartnovirzi tika konstruēti Arēniusa grafiki, no kuriem tika iegūtas aktivācijas enerģijas. Iegūtās aktivācijas enerģijas tika salīdzinātas ar literatūrā aprakstītajām. No iegūtajām aktivācijas enerģijām tika prognozēti propelantu paraugu drošas glabāšanas termiņi, glabājoties istabas temperatūrā. Darba noslēgumā izvērtētas propelantu stabilizatoru aktivācijas enerģiju aprēķināšanas iespējas. Literatūras aprakstā apkopota informācija par propelantu stabilizatoru aktivācijas enerģijām, kas iegūtas citos pētijumos, kā arī par plašāk izmantotajām vecināšanas metodēm.

Determination of propellant stabilizer activation energy. Paulausks A., scientific supervisor asoc. prof. Mekšs P. Masters thesis, 58 pages, 8 figures, 24 tables, 30 literature refrences, no appendix. In Latvian. In course of this work previously developed methods for stabilizer amount determination in propellants were used and these methods were validated. These analytical methods are suitable for analysing fresh and aged propellant samples. In order to determin propellant stabilizer activation energys samples were first analyzed fresh, then more analysis were done during the aging process. Aging process involved heating the propellant samples in closed vessel for certain amount of time in isothemal conditions. From obtained data of propellant stabilizer amount after aging in certain time and temperature, stabilizer reaction orders were obtained by minimizing standard deviation using programming language Python. Arhenius graphs were constructed by using reaction order which gives the lowest standard deviation, from these graphs, stabilizer activation energys were obtained. Obtained activation energys were compared to those pressented in literature. From these obtained activation energys propellant stabilizer safe storage lifetimes were predicted. Concluding this work, the possibilities to determine stabilizer activation energys were evaluated. Literature review compiles information about propellant stabiliizer activation energys from different studies and aging methods used in them.