Psihosociālie riski valsts pārvaldē nodarbina’tajiem un to mazināšanas iespējas

Abstract

“Psihosociālie riski valsts pārvaldē nodarbinātajiem un to samazināšanas iespējas”. Darba autore: Džoija Pastare. Darba zinātniskā vadītāja: Dr. med., asociētā profesore Ženija Roja. Darbs izklāstīts uz 82 lappusēm un ietver 27 attēlus, 5 tabulas, 4 pielikumus uz 6 lappusēm, 67 informatīvos avotus. Pētījums sastāv no četrām daļām. Pirmajā daļā apkopota un analizēta literatūra par darba vidi valsts pārvaldē, psihosociālajiem riskiem un to izplatību, kā arī analizēta politika psihosociālo risku mazināšanai un pētīta psihosociālo risku ietekme uz nodarbināto veselību. Otrajā daļā norādītas izmantotās metodes psihosociālo risku izplatības noteikšanai. Trešajā daļā iekļauta iegūto datu apkopošana, psihosociālo risku izplatības salīdzinājums pētāmajās amatu grupās un rezultātu analīze, izklāsts. Ceturtajā daļā izstrādāti preventīvie pasākumi psihosociālo risku mazināšanai valsts pārvaldē nodarbināto vidū. Secināts, ka valsts pārvaldē nodarbināto inspektoru vidū izplatītākais psihosociālais darba vides riska faktors ir neatbilstoša augstākās vadības attieksme, bet valsts pārvaldē nodarbināto biroja darbinieku vidū izplatītākais darba vides riska faktors ir ietekmes uz veicamo darbu trūkums. Biroja darbinieku vidū ievērojami biežāk izplatīts neveselīgs psiholoģiskais klimats, savukārt, inspektoru vidū biežāk novērojami depresijas simptomi. Izmantotās metodes: Modificēta Dānijas Nacionālā darba vides pētījumu centra izstrādātā anketa; V.Spalski izstrādātā psiholoģiskā klimata noteikšanas metode; Depresijas kluba izstrādāts Depresijas tests.

“Psychosocial risks for employees in public administration, reduction options”. Author: Dzoija Pastare, Scientific supervisor: Zenija Roja, Assoc. Prof., MD, PhD. Master’s thesis consists of 82 pages, including 27 pictures, 5 tables, 4 appendices in 6 pages and 67 sources. The research consists of four parts. In the first part the literature about work environment in public administration, psychosocial risks and their prevalence, the policy for reducing psychosocial risks and the impact of psychosocial risks on the health of employees is summarized and discussed. The second part describes the methods used in the thesis. The third part includes compilation of the obtained data, comparison of the prevalence of psychosocial risks in the explored groups and analysis of results, presentation. But fourth part includes establishment of preventive measures to minimize prevalence of psychosocial risks. The results show that the most common psychosocial work environment risk factor among the inspectors is inadequate attitude of management, but the most common risk factor among the office workers is the lack of impact on the work. Unhealthy psychological climate is more common among office workers, while depression symptoms are more common among inspectors. Methodology used: Modified questionnaire developed by the Danish The National Research Center of Working Environment; Assessment of psychological climate developed by V.Spalski; Depression test developed by Depression Club.