Diagnostiskās informācijas ietekme uz attieksmi pret bēgļiem

Abstract

Šī bakalaura tēma ir ”Diagnostiskās informācijas ietekme uz attieksmi pret bēgļiem”. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai un kā diagnostiskas/ nediagnostiskas informācijas klātbūtne ietekmēs respondentu viedokli attiecībā pret bēgļiem. Pētījumā piedalījās 182 Latvijas iedzīvotāji, vecumā no 18 līdz 72 gadiem, 147 sievietes un 35 vīrieši ar dažādiem izglītības līmeņiem. Pētījuma veikšanai tika izmantots eksperimentālais dizains, lai to īstenotu bakalaura darba ietvaros tika izveidota aptauja, kuras mērķis bija mērīt atkarīgos mainīgos. Aptauja veidota pēc 2x2x2 dizaina – pirmais sadalījums ir profila informācija tikai diagnostiska vai papildināta ar nediagnostisku. Otrais sadalījums ir pēc bēgļa izglītības līmeņa – pamata izglītība jeb augstākā un pēdējais ir bērnu neesamība pretstatā 4 bērniem. Pētījumā konstatēti šādi rezultāti: pastāv statistiski nozīmīga ietekme starp bēgļa profilā norādīto izglītību un sniegtajām atbildēm (p=0,02). Nepastāv ietekme starp to, vai patvēruma meklētājam ir bērni un sniegtajām atbildēm (p=0,52) , kā arī netika atrasta mijiedarbība starp diagnostisko/nediagnostisko informāciju ietekmē uz respondentu atbildēm (p=0,12) . Analizējot izglītības ietekmi, secināms, ka pozitīvāk uztverti tiek patvēruma meklētāji ar augstāko izglītību.

This Bachelor's Theme is “The Impact of Diagnostic Information on Refugee Attitudes”. The aim of the study was to determine whether and how the presence of diagnostic / nondiagnostic information will affect respondents' views on refugees. The study included 182 Latvian residents aged 18 to 72, 147 women and 35 men of different educational levels. An experimental design was used to carry out the research, and a survey was designed to measure dependent variables as part of the bachelor's thesis. The survey was based on a 2x2x2 design - the first split is profile information only diagnostic or supplemented with non-diagnostic. The second division is based on the refugee education level - basic education or higher and the last is the absence of children as opposed to 4 children. The following results were found: There was a statistically significant effect between the education reported in the refugee profile and the responses provided (p = 0.02). There was no effect on whether the asylum seeker had children and the responses provided (p = 0.52), and no relationship was found between the impact of diagnostic / non-diagnostic information on respondents' responses (p = 0.12). Also, it can be concluded that asylum seekers with higher education are seen more positive.