Latvijas iedzīvotāju ideoloģiskā orientācija un uzskati par vārda brīvību

Abstract

Maģistra darba “Latvijas iedzīvotāju ideoloģiskā orientācija un uzskati par vārda brīvību” mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju uzskatu par vārda brīvību un tās ierobežošanu sociālajos medijos saistību ar konservatīvisma un liberālisma vērtībām. Darba ietvaros tiek sniegts vārda brīvības jēdziena teorētiskais skaidrojums, iezīmēta naida runas un cita veida ekstrēmas runas izplatības problemātika sociālajos medijos, kā arī skaidrota vārda brīvības ierobežošana tolerances teorijas ietvaros. Darbā tiek apskatīts arī liberālās un konservatīvās vērtīborientācijas nošķīrums, kā arī postmateriālisma teorija. Kā metode šajā darbā ir izvēlēta Latvijas iedzīvotāju no 18 līdz 75 gadiem aptauja internetā. Pētījuma ietvaros tika secināts, ka atbalsts liberālām vērtībām prognozē lielāku atbalstu vārda brīvībai kopumā. Iedzīvotāji ar liberālāku vērtīborientāciju vairāk atbalsta izteikumu ierobežošanu, kas ir naidīgi pret seksuālajām un reliģiskajām minoritātēm, kā arī aicina ierobežot sieviešu tiesības. Savukārt iedzīvotāji ar konservatīvāku vērtīborientāciju vairāk atbalsta izteikumu ierobežošanu, kas ir naidīgi pret kristiešiem, latviešiem un pauž atbalstu marihuānas lietošanai. Jo lielāks ir atbalsts vārda brīvībai kopumā, jo mazāks ir atbalsts satura ierobežošanai sociālajos medijos. Iedzīvotāji, kuri vairāk atbalsta satura ierobežošanu sociālajos medijos biežāk ir drīzāk materiālisti, nekā drīzāk postmateriālisti. Daļēji apstiprinājās hipotēzes par to, ka augstāks tolerances līmenis samazina atbalstu satura ierobežošanai sociālajos medijos, kā arī atbalsts liberālām vērtībām ir vairāk saistīts ar uzskatu, ka satura ierobežošana sociālajos medijos negatīvi ietekmē sabiedrību.

The aim of the master's thesis “Ideological orientation and views on freedom of speech by population of Latvia” is to find out the connection between the views of the Latvian population on freedom of speech and its restriction on social media and the values of conservatism and liberalism. The work provides a theoretical explanation of the concept of freedom of speech, highlights the problems of hate speech and other types of extreme speech in social media, as well as explains the restriction of freedom of speech within the theory of tolerance. The paper also examines the distinction between liberal and conservative value orientation, as well as the theory of postmaterialism. An Internet survey of inhabitants of Latvia aged 18 to 75 has been used as the research method of this study. The study concluded that support for liberal values predicts greater support for freedom of speech in general. Inhabitants with a higher liberal value orientation are more in favor of restricting expressions that are hostile to sexual and religious minorities and call for restrictions on women's rights. On the other hand, inhabitants with a higher conservative value orientation are more in favor of restricting expressions that are hostile to Christians and Latvians and support for the use of marijuana. The study concludes that generally the greater support for freedom of speech the less support there is for restricting content on social media. Inhabitants who are more supportive on restricting content on social media are more likely to be materialists than post-materialists. The study partially confirms the hypothesis that a higher level of tolerance reduces support for content restriction on social media, as well as hypothesis that, inhabitants with more liberal value orientation are more likely to agree that content restriction on social media has a negative impact on society.