Ergonomiskie riski vizāžista darbā

Abstract

Maģistra darba nosaukums ir „Ergonomiskie riski vizāžista darbā”. Darba autore: Līva Augule. Darba zinātniskais vadītājs: LU profesors, Dr.sc. admin. Henrijs Kaļķis. Darbs izklāstīts uz 98 lpp., ietver 46 attēlus, 27 tabulas, 6 pielikumus, 67 informatīvos avotus. Dažādos informatīvajos materiālos ir noteiktas vispārīgas darba aizsardzības prasības skaistumkopšanas nozarei kopumā, taču tajos galvenais uzsvars tiek likts uz salonu jeb pastāvīgu darba vietu ergonomisku iekārtošanu. Tā kā vizāžista darba specifika paredz arī izbraukuma darbus, pētījuma mērķis ir izpētīt ergonomiskos darba vides riska faktorus vizāžista darbā un aktualizēt šo tēmu vizāžistu un viņu darba devēju vidū, lai veicinātu izpratni par to, kā rodas ar ergonomiku saistīt riska faktori un kādu ietekmi tie var atstāt uz veselību. Maģistra darbs sastāv no 4 daļām. Pirmajā daļā ir veikts literatūras apskats un analīze par vizāžista profesiju, ergonomiskajiem darba vides riska faktoriem vizāžista darbā. Otrajā daļā tiek uzskaitītas un aprakstītas pētījumā lietotās metodes, trešajā daļā tiek apkopoti, analizēti un izklāstīti pētījuma rezultāti, kas iegūti, izmantojot otrajā daļā aprakstītās metodes. Ceturtajā daļā izklāstīti priekšlikumi un aizsardzības pasākumi, lai novērstu fizisko slodzi rokām, lai atslogotu augšējās ekstremitātes, lai uzlabotu darba pozu, darba organizāciju utt. Balstoties uz trešajā daļā apkopoto informāciju, maģistra darba noslēgumā sagatavotas 13 praktiskās rekomendācijas darba devējiem, darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, Labklājības ministrijai un darba vietu aprīkojuma ražotājiem. Iegūtie pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka apstiprinājusies izvirzītā hipotēze: vizāžista darba vietas iekārtojums atkarīgs no darba veida – izbraukuma darbs, individuāla konsultācija, pasākumi, darbs studijā utt. Izmantotās metodes: vizāžistu aptauja, darba vietu ergonomiskā analīze, slodzes galveno rādītāju (SGR-C (biežas darbības ar rokām)) metode, ātrā augšdelmu noslodzes novērtēšana (RULA metode), darba stresa indeksa un stresa kategoriju noteikšana, Stokholmas Karaliskajā Tehnoloģiju institūtā izstrādātais ergonomisko risku novērtēšanas rīks “RAMP”, mērījumu veikšana ar goniometru .

The title of the master's thesis is “Ergonomic risks at work for Makeup artists”. Author of the work: Līva Augule. Scientific supervisor: Professor of the University of Latvia, Dr.sc. admin. Henrijs Kaļķis. The work is presented on 98 pages, includes 46 figures, 27 tables, 6 appendices, 67 informative sources. Various information materials set out general occupational safety requirements for the beauty industry as a whole, but focus on the ergonomic design of salons or permanent workplaces. As the specifics of the make-up artist's work also include off-site work, the aim of the study is to study the ergonomic risk factors in the work of a make-up artist and to raise awareness among make-up artists and their employers about how ergonomic risk factors can affect their health. The master's thesis consists of 4 parts. In the first part, a review and analysis of the literature on the profession of a make-up artist and ergonomic work environment risk factors in the work of a make-up artist is performed. The second part lists and describes the methods used in the study, the third part summarizes, analyzes and presents the results of the study obtained using the methods described in the second part. The fourth part sets out proposals and protective measures to prevent physical strain on the hands, to relieve the upper extremities, to improve work posture, work organization, etc. Based on the information gathered in the third part, 13 practical recommendations for employers, employees and the self-employed, the Ministry of Welfare and workplace equipment manufacturers have been prepared at the end of the master's thesis. The obtained research results allow concluding that the hypothesis has been confirmed: the layout of the make-up artist's workplace depends on the type of work - off-site work, individual consultation, events, studio work, etc. Methods used: survey of make-up artists, ergonomic analysis of workplaces, method of key load indicators (SGR-C (frequent manual operations)), rapid assessment of upper arm load (RULA method), determination of work stress index and stress categories, ergonomic test developed by Stockholm Royal Institute of Technology risk assessment tool “RAMP”, measurements with a goniometer.