Refleksija pusaudžu uzvedības problēmu risināšanā

Abstract

Pašlaik vispārizglītojošajās skolās Latvijā ir vērojama refleksijas lomas palielināšanās mācību darbībā, kas ir saistīts ar Valsts izglītības satura centra (VISC) īstenotā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” ieviešanu Latvijas izglītības iestādēs. Līdz šim maz pētīta refleksijas loma audzināšanas darbībā, piemēram, risinot dažādas uzvedības problēmas izglītības iestādē. Šajā pētījumā aktualizēta refleksijas loma un izpētītas refleksijas pedagoģiskās iespējas darbā ar skolēniem pusaudžu vecumposmā; iegūts empīrisks pamatojums refleksijas izmantošanai skolās, risinot dažādas uzvedības problēmas; definēta refleksijas struktūra latviešu valodā, izmantojot Ignāciskās pedagoģijas pieeju. Pētījumā analizēta zinātniskā literatūra un empīriskie dati iegūti ar strukturētām pedagogu intervijām, datu analīzē pielietota kvalitatīvā induktīvā kontentanalīze. Pētījuma rezultātā secināts, ka refleksija ir efektīva metode, lai risinātu pusaudžu uzvedības problēmas skolās. Refleksija ir īpaši piemērota smadzeņu neirobioloģiskajai attīstībai pusaudžu vecumposmā, tā rosina kritiskās domāšanas pilnveidi un attīsta metakognitīvās prasmes, kas savukārt var pozitīvi ietekmēt pusaudžu uzvedību

Currently, the role of reflection in learning activities is increasing in the Latvian comprehensive schools, which is related to the implementation of the project "Competence Approach to Curriculum" by the National Centre for Education (NCE, Latv. - VISC) in the Latvian educational institutions. The role of reflection in educational action, for example in tackling various behavioural problems in educational institutions, has been poorly researched. This study highlights the role of reflection and explores the pedagogical possibilities of reflection in working with adolescent learners; provides an empirical rationale for the use of reflection in schools to address various behavioural problems; defines the structure of reflection in the Latvian language using the Ignatian pedagogical paradigm. The study analyses scientific literature and empirical data obtained through structured teacher interviews, using qualitative inductive content analysis. The study concludes that reflection is an effective method for addressing adolescent behavioural problems in schools. Reflection is particularly suitable for the neurobiological brain development in adolescence, it encourages the improvement of critical thinking and develops metacognitive skills, which in turn can have a positive impact on adolescent behaviour.