Dabas tiesībsubjektība kā vides tiesību regulējuma modelis salīdzinājumā ar vides publiski tiesisko regulējumu

Abstract

Šobrīd jau ir saprotams, ka bezgalīga ekonomiskā attīstība nav savienojama ar ierobežotajiem resursiem un pakalpojumiem, ko daba spēj sniegt. Kaut arī apziņa, ka daba ir kas vairāk par līdzekli cilvēka vajadzību apmierināšanai, nemitīgi aug, arvien vairāk rodas sajūta, ka šī brīža vides tiesiskais regulējums nespēj tikt galā ar apdraudējumu, ko izraisa cilvēki. Tādēļ darba mērķis ir noskaidrot, vai dabas tiesībsubjektības atzīšana situāciju varētu uzlabot. Mērķa sasniegšanai darbā pētīts un analizēts ne tikai dabas tiesībusbjektības koncepta un pastāvošā vides tiesiskā regulējuma saturs, izpratne, piemērošanas prakse un problemātika, bet arī vides aizsardzības mērķis un būtība, darba secinājumos uzsverot attieksmes maiņas nepieciešamību un dabas tiesību atzīšanu kā potenciālu risinājumu.

It should be clear at this point that endless economic development is incompatible with the limited resources and services that nature can provide. Although the awareness that nature is more than a means to meet human needs is constantly increases, there is a growing sense that the current legal framework of the environment is incapable of dealing with the dangers posed by humans. Therefore, the aim of the Bachelor Thesis is to find out whether the recognition of nature as a legal subject could improve the situation. To achieve the aim, not only the content, understanding, application practice and issue of the concept of nature as a legal subject and the existing environmental law are studied and analyzed, but also the aim and essence of environmental protection, emphasizing the necessity to change attitude and recogninition of natures rights as a potential solution.