Latviešu valodas apguve un etniskās identitātes saglabāšanas iespējas diasporā dzīvojošajiem sākumskolēniem

Abstract

Pēdējos gados latvieši turpina izbraukt ārpus Latvijas dažādu iemeslu vadīti. Es nolēmu iezdiļināties un pētīt, kā tiek organizēta latviešu diasporas sākumskolas vecuma skolēnu latviešu valodas apguve un etniskās saglabāšanas iespējas ārzemēs, kā bērnam attīstās runa dažādos vecuma posmos, kas to ietekmē, kam jāpievērš uzmanība ģimenē un skolā resp. vecākiem un skolotājiem darbā ar bērniem. Teorētiskajā daļā tika analizēta dažādu pedagogu, valodnieku, psihologu u. c. zinātnieku darbi. Darba praktiskā daļa realizēta latviešu nedēļas nogales skolā “Mazie pūcēni”, kas atrodas Lielbritānijā, Mansfīldā vērojot latviešu valodas nodarbības un intervējot gan skolotāju, gan skolēnu vecākus. Nodrošinot mērķtiecīgas un sistemātiskas latviešu valodas mācības iespējams attīstīt, pilveidot un saglabāt latviešu valodu un kultūru.

In recent years, Latvians have continued to emigrate outside Latvia for various reasons. I decided to research the ethnic preservation opportunities available for primary school-age pupils of the Latvian diaspora and look at speech development at different ages, what affects it, and what parents and teachers should be looking out for. In the theoretical part, I analysed the works of various teachers, linguists, psychologists and scientists. While the practical part was implemented at the Latvian weekend school “Little Owls”, located in the U.K., Mansfield. I observed how the teacher organised learning of the Latvian language, and I interviewed the teacher and the student’s parents. By ensuring purposeful and systematic learning of the Latvian language, it is possible to develop, improve and preserve the Latvian language and culture.