Darba vides uzlabošanas risinājumi karkasa māju ražotnē

Abstract

“Darba vides uzlabošanas risinājumi karkasa māju ražotnē”. Darba autore: Elīna Āboliņa. Darba zinātniskais vadītājs: Mg. Uldis Karlsons. Darbs izklāstīts uz 42 lpp, ietver 10 attēlus, 6 tabulas, 7 pielikumus un 10 informatīvos avotus. Kvalifikācijas darbs sastāv no 4 daļām. Pirmajā daļā ir apkopota literatūra par ergonomikas pirmsākumiem, mikroklimatu un psihosociālo risku darba vidē. Literatūras analīze uzrāda, ka ergonomikai ir būtiska nozīme darba vidē. Otrajā daļā ir aprakstīta uzņēmuma darbība un darba vide. Trešajā daļā ir aprakstītas darbā izmantotās metodes. Ceturtajā daļā ir apkopota informācija no izmantotajām metodēm, kur tiek noskaidrots, ka namdara slodze sasniedz III riska pakāpi, kā arī tika apzinātas namdara biežākās darba pozas. Aptaujas datu apkopošanā noskaidrots, ka tikai viens darbinieks neizmanto individuālos aizsardzības līdzekļus, toties visi aptaujātie atzīst darba vides ergonomiskos apstākļus par labiem. Apkopojot psihoemocionālā testa datus, autore noskaidroja, ka visi darbinieki jūtas emocionāli labi

"Solutions for improving the working environment in the production of frame houses". Author: Elīna Āboliņa. Scientific supervisor: Mgr. Uldis Karlsons. The thesis is presented on 42 pages, includes 10 figures, 6 tables, 7 annexes and 10 informative sources. The qualification work consists of 4 parts. The first part summarises the literature on the origins of ergonomics, microclimate and psychosocial risk in the working environment. The analysis of the literature shows that ergonomics plays an important role in the working environment. The second part describes the company's activities and working environment. The third part describes the methods used in the work. The fourth part summarises the information from the methods used, where it is found that the carpenter's workload reaches risk level III and the most frequent working postures of the carpenter were identified. The questionnaire data showed that only one worker does not use personal protective equipment, while all respondents considered the ergonomic conditions of the working environment to be good. The psychoemotional test data showed that all employees feel emotionally well