Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas izglītības vadības organizēšanā skolā
Author
Subbotins, Germans
Co-author
Latvijas Universitāte. Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte
Advisor
Ozola, Antra
Date
2025Metadata
Show full item recordAbstract
Izglītības iestāžu pārvaldības digitalizācija ir kļuvusi par vienu no aktuālākajiem izaicinājumiem Latvijas skolu attīstībā. Lai gan lielākā daļa skolu jau izmanto kādu no IKT rīkiem, to funkcionalitāte bieži ir ierobežota, bet integrācija – sadrumstalota. Maģistra darba mērķis ir izpētīt, kuras informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas (IKT) ir vispiemērotākās mūsdienīgai izglītības iestādes pārvaldībai, un sniegt pamatotus priekšlikumus to ieviešanai. Darbs sastāv no teorētiskās izpētes un empīriskās daļas. Teorētiskajā daļā analizētas dažādas mūsdienīgas IKT sistēmas, izceļot to funkcionalitātes līmeņus un piemērotību skolu ikdienas procesiem. Empīriskajā daļā veikta padziļināta izglītības nozares profesionāļu aptauja un intervijas ar skolu vadības pārstāvjiem, lai apzinātu faktisko situāciju un identificētu sistēmiskās nepilnības. Secinājumu un priekšlikumu daļā, tiek apkopoti teorētiskie un empīriskie rezultāti. Tajā izvirzīts ieteikums pāriet uz mūsdienīgākām sistēmām, kā arī piedāvāts skaidrs ieviešanas modelis. The digitalization of educational management has become one of the most pressing challenges in the development of schools in Latvia. Although the majority of schools already use some form of ICT tools, their functionality is often limited, and integration remains fragmented. The aim of this master's thesis is to explore which information and communication technology (ICT) systems are most suitable for modern educational institution management and to provide well-founded recommendations for their implementation. The thesis consists of a theoretical study and an empirical part. The theoretical section analyzes various modern ICT systems, highlighting their levels of functionality and their applicability to everyday school operations. The empirical part includes an in-depth survey of education sector professionals and interviews with school management representatives to assess the actual situation and identify systemic shortcomings. The conclusions and recommendations section summarizes both theoretical and empirical findings. It proposes a transition to more advanced systems and offers a clear model for their implementation.